es nevaru atrast brīdi, lai noraksturotu to, kā iet. kopš sākām vingrot, bērns ir sācis ļoti strauji attīstīties un mainīties. un vienā jaukā dienā viņš atsāka ēst krūti. pēc gandrīz 5 mēnešus ilgas cīņas un dažādām pierunāšanas metodēm, viņš vienkārši pārdomāja un tikpat kategoriski kā iepriekš no krūts, tagad sācis atsacīties no pudeles. un es vēl nespēju turēt līdzi viņa apetītei - rītos guļu tādu pilnīgi cauru miegu, jo viņš vēlas padzerties ik pa stundai. turklāt pat lielākajā miega badā ir grūti no viņa atraut acis. es viņu turu blakus gultā un skatos, kā viņs miegā smaida un taisa sejiņas.
šodien ārā ir brīniškīga gaisma - pelēkās debesis atspīd kā sv.Trijādības katedrāles nerūsējošie kupoli.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: