neesmu lasījusi, bet man liekas, ka varētu būt līdzīga tai, kādas sporta žurnālists sarakstījis par A. Irbi, S. Ozoliņu. K. Serģi. Vienīgā atšķirība, te visu rakstījis pats Kivičs nevis žurnālists pēc sarunām ar sev tīkamiem sportistiem. Arī no sportistu autobiogrāfijām iespējams ieskatīties konkrētā laikmetā, tikai atšķirība tāda - neviens par viņiem īpaši neņirgājas.