Es arī būšu neticams, kad apprecēšos ar ļoti skaistu septiņdesmit gadus vecu sieviņu, kura dzīvo pie Rīdženparka, iespējams, kādā villā. Es viņu tagad braucu satikt, varbūt viņa atnāks. Es viņai vakar teicu, i wish you wouldnt have to go un viņa teica thank you un teica lai vēl atnāku. Ja apsēžas uz baltas plāksnītes, ko tur divi stabiņi, aiz muguras ir putnu rezervuārs. Pirmo reizi viņu ieraudzīju, kad pagriezos lai nospļautos un tur viņa nāca pa zāli. Es nospļāvos sulīgi un nenokautrējos, jo tāpēc biju pagriezies. Kad viņa bija tuvāk, es klausījos kā viņa nāks. Viņa nāca ļoti interesanti, it kā ejot pretējā virzienā ka es pat pagriezu galvu uz viņas pusi un viņa uzreiz runāja ieturot pieklājīgu distanci. Viņai galva bija gaisīgā gaiši zilā lakatā, lietoja gaiši zaļu kosmētiku un viņai bija vistīrākais smaids kādu esmu redzējis. Viņa noteikti ir karaliskas dzimtas, bet tas pat nav svarīgi, man tāpat viss skaidrs. Es iespējams mazliet kavēšu, bet kad nākšu pār parku, jau no liela attāluma varēšu redzēt vai viņa ir tuvumā. Viņai vakar bija jāiet mājās pieskatīt māsu, kura nejutās labi.