nu labi. saldo beigās apēdām, krāsni sakūrām, bērnu nomazgājām. es vēl tai pašā ūdenī aizgāju uz kambari izmazgāju matus. vecāmāte tikmēr izklaidēja bērnu ar grabulīti. saku: skatos, jums labi iet, es tad vēl iziešu laukā uz minūtīti! - ko tu laukā ar slapju galvu?
es saminstinos, negribas tā tieši teikt, ka iešu čurāt, saku - līdz tualetei.
ieslēdzu verandā gaismu, aizeju tepat aiz velnarutka (eņģeļtaures) un dzirdu šī saka vectēvam: aizej ieslēdz viņai tak to uguni? - kam viņai uguni? - nu, ko tu jautā kā dumjš, tak uz klēti aizgāja.
es saucu: nē, nē nevajag, es jau ieslēdzu uguni!
šis lēni čāpo uz verandas pusi: tu jau tik verandā ieslēdzi, klētī nepratīsi.

kas man atlika? nācās atzīties, ka es jau tepat eņģeļtaurēs un drīz nākšu atpakaļ.
vectēvs: ehehehe!
un lēni aizčāpoja atpakaļ.