man šausmīgi patīk tai manā zolitūdē.
mēs tikai atvedām vecās mēbeles, apmainījām šejienes veco dīvānu pret mazliet mazāk nolietotu - to bedraino, izgulēto izmetām, taču jaunajam nav galu. tam vecajam bija tāds ērts gals, uz kura atspiest spilvenu un lasīt naktīs pie mazās gaismiņas; tagad domāju - kā tad es te turpmāk iekārtošos lasīšanai, un saprotu, ka tagad jau pilnīgi viss būs savādāk.