zini, bija ne visai. pirmajā daļā spēlēja vēl kaut cik japāniski, bet bija par maz un sēdēju patālu. pēc pārtraukuma pārvietojos uz pirmo rindu, ko drusku nožēloju - bija jāklausās tūdaliņtagadiņ, bēdumanulielubēdu, hīti no mūzikas skaņām un nebaudāms džezs no ansambļa 2008.gada albumiem, un nekādu iespēju izmukt. Nē nu it kā jau stilīgi, jaunieši centās ļoti, bet es laikam biju pārāk skaidrā, lai to adekvāti uztvertu.