nē, nu labi...
un tad vecāmāte apstājās pasakas vidū un mēs sākām skaitīt: apakšā stiprais nātru pēlis, pēctam zosu dūnu pēlis, tad balodīša pakaklītes pēlis ar zeltīto diedziņu, briljanta zaļais pēlis... tu vēl neguli? - nē! - krustdūrienā šūtais pērlīšu pēlis, vāveru pušķīšu pēlis, rozainais lelles ciku-caku pēlis, franču mežģīņu pēlis...
labi ka vecmamma bija tekstilniece, citādāk viņa pamatīgi varētu katrreiz ieberzties ar tiem pēļiem.