es tikai vēlreiz par kaķīti, lai mājinieki dabū izlasīt: viņš pamostas, saprot, ka joprojām ir ciemos un ka te nevar dauzīties kā mājās. bikli pakodī vāverspalvas pūder-otu un tad lien savā pārvadājamā būrī, cerot, ka šis kā laika mašīna viņu atkal nogādās tur, kur var visu plēst un izturēties nepieklājīgi. - būrīti, būrīti kustini kājiņas! - drīz jau drīz, Miķelīt!