karuna (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} karuna) rakstīja, |
1. Randomizētās dubultaklās grupas lieto tikai zāļu klīniskajos pētījumos un arī ne visos. Visur citur tas praktiski nav iespējams un nākas izmantot pieejamos ziņotos datus, apzinoties to ieerobežojumus. Nevakcinēšanas un alternatīvās medicīnas pārklāšanās varētu pārklāties, bet ne vienmēr, un šīs saistības izzināšana un cēlonības noskaidrošana varētu būt daļa no pētījuma, ja vien tas kādu interesē.
2. Mūsdienu medicīna, ja tā var teikt, sākās ar Hipokrāta ideju, ka slimībām ir dabiski cēloņi (nevis gari vai dievības). Kopš tā laika ir ārkārtīgi mainījusies izpratne par dabiskajiem cēloņiem, bet princips ir apmēram tas pats. Bet šis ceļš par to, ko ārstiem būtu labāk darīt pacientu ārstēšanā, vienmēr ir gājies pa priekšu cēloņu un noskaidrošanā. Pat mūsdienās, kad pamatā notiek esošo metožu, zāļu utt. pieslīpēšana, gadās pārsteigumi.
Piemēram, jau pirms simts gadiem ārsti veiksmīgi ārstēja kuņģa čūlu ar bismuta sāļiem, bet šo metodi aizmirsa kā pūšļošanu, jo nesaskanēja ar tā laika izpratni par baktērijām. Ļoti daudziem cilvēkiem kuņģa čūlu ārstēja kā stresa slimību utt. Arī manam tēvam izgrieza daļu kuņģa, jo viņam tā bija akūtā formā. Kaut kāda korelācija ar stresu ir, bet reāli to izraisa baktērijas, kuras pārnēsā gandrīz katrs otrais, un šodien to veiksmīgi ārstē ar antibiotikām. Jā, par to atklājējam arī iedeva Nobela prēmiju, bet tas ir labs piemērs, ka klīniskā pieredze tika ilgu laiku ignorēta.
3. Es arī nesaku, ka vecāki, kas neļauj vakcinēt bērnus, rīkojas pareizi, un man šķiet, ka es jau to esmu vairākas reizes pateicis šajā un arī otrā diskusijā.
Bet es arī nepievienojos pūlim, kas ir gatavs nomētāt ar akmeņiem šos vecākus, jo – pirmkārt, man tiešām tas personīgi nerūp. Tā būtu izlikšanās, ja es teiktu, ka nevaru naktīs gulēt, jo kāds kaut kur plašajā pasaulē nav vakcinējis savu meitu vai dēlu. Katrā ziņā rūp daudz mazāk nekā daudzas citas dzīves problēmas.
Otrkārt, tas ir pašu mediķu vājās komunikācijas rezultāts, un šī komunikācija ir noteikti jāuzlabo. Izaicinājums sniegt labāku izpratni, ko īsti cilvēkam dzīvē nozīmē "mistiskie (statistiskie) cipari", ir pašu mediķu interesēs, tāpēc es šādus izaicinājumus atbalstu.
2. Mūsdienu medicīna, ja tā var teikt, sākās ar Hipokrāta ideju, ka slimībām ir dabiski cēloņi (nevis gari vai dievības). Kopš tā laika ir ārkārtīgi mainījusies izpratne par dabiskajiem cēloņiem, bet princips ir apmēram tas pats. Bet šis ceļš par to, ko ārstiem būtu labāk darīt pacientu ārstēšanā, vienmēr ir gājies pa priekšu cēloņu un noskaidrošanā. Pat mūsdienās, kad pamatā notiek esošo metožu, zāļu utt. pieslīpēšana, gadās pārsteigumi.
Piemēram, jau pirms simts gadiem ārsti veiksmīgi ārstēja kuņģa čūlu ar bismuta sāļiem, bet šo metodi aizmirsa kā pūšļošanu, jo nesaskanēja ar tā laika izpratni par baktērijām. Ļoti daudziem cilvēkiem kuņģa čūlu ārstēja kā stresa slimību utt. Arī manam tēvam izgrieza daļu kuņģa, jo viņam tā bija akūtā formā. Kaut kāda korelācija ar stresu ir, bet reāli to izraisa baktērijas, kuras pārnēsā gandrīz katrs otrais, un šodien to veiksmīgi ārstē ar antibiotikām. Jā, par to atklājējam arī iedeva Nobela prēmiju, bet tas ir labs piemērs, ka klīniskā pieredze tika ilgu laiku ignorēta.
3. Es arī nesaku, ka vecāki, kas neļauj vakcinēt bērnus, rīkojas pareizi, un man šķiet, ka es jau to esmu vairākas reizes pateicis šajā un arī otrā diskusijā.
Bet es arī nepievienojos pūlim, kas ir gatavs nomētāt ar akmeņiem šos vecākus, jo – pirmkārt, man tiešām tas personīgi nerūp. Tā būtu izlikšanās, ja es teiktu, ka nevaru naktīs gulēt, jo kāds kaut kur plašajā pasaulē nav vakcinējis savu meitu vai dēlu. Katrā ziņā rūp daudz mazāk nekā daudzas citas dzīves problēmas.
Otrkārt, tas ir pašu mediķu vājās komunikācijas rezultāts, un šī komunikācija ir noteikti jāuzlabo. Izaicinājums sniegt labāku izpratni, ko īsti cilvēkam dzīvē nozīmē "mistiskie (statistiskie) cipari", ir pašu mediķu interesēs, tāpēc es šādus izaicinājumus atbalstu.
Nopūsties:
