es visu pārdzīvoju ļoti. gribēju teikt, ka es neesmu radījusi un līdz ar to pazaudējusi neko TĀDU. vienkārši kādu daļiņu savu ārpussmadzeņu atmiņu un tas ļoti traucē. visādus pierakstus, bez kuriem nevaru atcerēties lietas. visu par japānu. un var jau būt, ka cilvēkiem "svarīgākais ir sirdī", bet ne manējā. man svarīgākais bija uz kompja.