Jā, tieši tāpat domā avral, ka man vajadzētu kaunēties. Bet es nekaunos. Tomēr man bija ļoti sāpīgi, un es esmu pateicīga daul, ka viņa mani aizstāvēja. Jebkurā gadījumā, es tik tieši nebruktu virsū nevienam, pat ja reizēm nākas iekost mēlē. Tai pat laikā saprotu, ka "snorkes gadījums" ir interesanti tipisks un par to var gribēties parunāt. Bet es laikam pirms parunāšanas divreiz padomātu - ko man tā parunāšana dos un ko nodarīs otram. Ja vien es nebūtu šausmīgi, šausmīgi, šausmīgi nikna un aizkaitināta, vai personiski dusmīga uz to cilvēku, vai... varbūt man būtu migrēna:)