gāju šorīt rasā čurāt - pēdas pilnīgi stīvas sastaigātas, nācu pēctam atpakaļ ar visiem dubļiem uz kājām, lai mazliet atveldzē. vakar ap 8iem izgājām kolkas virzienā un ienāca prātā, ka varētu paspēt līdz kādam veikalam, atnest vectēvam vīnu, bet tas rags tikai izskatījās tuvu, beigās satumsa un vectēvs vēl pats dabūja ilgi nekustināto mašīnu pielaist un braukt mums pakaļ. 100-tajā kilometrā alnis pārskrēja, labi, ka mēs jau turpat vien bijām un viņš jau bija nometis ātrumu.
viss krasts pilns ar pavasara tērcītēm, un man liekas es pati nekad neesmu bijusi tik pilna.. ar pavasara plaukumu.