un re ko viena mana draudzene izasījusi kaut kādā blogā:
Es savukārt šodien lasīju – nezinu, laikam kādā blogā par ģimeni, kurai bijis plāns doties atpūsties pie draugiem Filipīnās. Ģimene dzīvo laikam vietā, kas nav zemestrīces skarta nemaz – visi dzīvi, viss rit savu normālo gaitu. Vispirms māte aizrāda meitai (tā ilgāku laiku dzīvojusi Rietumos), ka nebūtu pareizi vilkt kādu tur zīda kimono uz dēla pamatskolas izlaidumu, jo šajā situācijā tas būtu nepiedienīgi. Jā, viņa saprot, bet jautājums arī atkrīt, jo pasākums tiek vispār atcelts (šajā situācijā nepiedienīgi un tā). Bet galu galā ģimenē visi vienojas, ka nepiedienīgi būtu arī braukt uz tām Filipīnām, jo tie pazemes grūdieni notiek – vāji, bet tomēr un ja nu, teiksim, kaimiņu pagalmā iekrīt mūsu puķupods? Ļoti neglīti būtu viņus apgrūtināt ar lausku vākšanu. Pie tam – mums gan bākā benzīns ir, bet kaimiņiem varbūt nav, un tagad nāk varbūt tā radiācija, viņi nevarēs aizbraukt – nebūs smuki, ja mēs tā vienkārši laidīsimies. Šis, protams, tāds ļoti triviāls stāsts, tomēr raksturīgs.