atrakstīja arī budistu mūķenīte - pirms došanās garajos klusuma mēnešos pabrīdināt, ka nebūs sasniedzama. es pastāstīju, ka esmu hospitālī, ka, meklējot mierinājumu, esmu domājusi par viņu to vienu nakti, kurā ļoti baidījos. tā ir taisnība. kad man aptrūkās domas par antraktīdu, es domāju par mūsu garo pastaigu pa Čibas prefektūru, par to, cik bija silts un cik ļoti patiesibā es tobrīd biju nobijusies, jo tā bija pēdējā nedēla pirms aizbraukšanas no japānas, bet cik mierīgi mēs sarunājāmies un cik nogurušas bijām vakarā. pirms gulētiešanas es vēl tāda uzkurinājusies kaut ko purpināju, nepamanot, ka viņa jau sen pārstājusi sarunāties.
viņa atbildēja, ka vēl 2 dienas viņa ir pie sakariem un labprāt man piezvanītu, "but if you would like to have some time to contemplate yourself, please do so. No need to reply to this if you prefer."