eksāmens
beigās tā arī gulēt neaizgāju - nolēmu kārtīgi sagatavoties pārbaudījumam: pēc labākajām samuraju metodēm (ņemot vērā mācību, ka sīkumu nozīmi nedrīkst noniecināt), pedantiski saliku rakstāmpiederumus penālī, sakārtoju dokumentus pa mapēm, iegāju relaksējošā vannā, uzvārīju spēcinošu zupu un pagatvoju tēju. parūpējos, lai seja nav pārāk bāla (kārtīgs japāņu bruņinieks nekad neaizmirsīs pirms cīņas ieziest vaigu rūžu, lai pretinieks sabītos viņa možo garu), apjozu greznāko jostu, izgludināju sniegbaltu kreklu, nospodrināju zābakus..izgāju stundu iepriekš, lai sakoncentrētos. uzliku uz ausīm uzmundrinošo "psycho" saundtreku (gadiem nebiju dzirdējusi). vienvārdsakot, izdarīju nepieciešamos priekšdarbu eksāmenam.
ārā lija lietus, es paspēju tieši uz sastrēgumu stundu un mani kopā ar visiem uzvalciņiem dzelceļnieks palīdzēja iestumt pārbāztajā vilcienā (fonā skanot tituldziesmai). vilcienā lasot uzrakstus, mani sāka mākt šaubas, vai es atceros visus japāņu burtus uzrakstīt - pildspalva gadu nav cilāta. bet nezaudēju drosmi, jo es taču biju tik meditatīvi noskaņojusies cīņai. pa ceļam nenoturējos - iegāju bistro uz vienu kafiju un vienu "koijota un roadrunnera" sēriju..
nu jā, koroče beigās izrādījās, ka esmu sajaukusi dienas un viss kaķim pie astes. ar labu nakti.