runa ir par to, ka tev pietika laika, lai atlasītu daļas, kas liek man izskatīties slikti. piemēram, es neskrēju tev pakaļ. mēs gājām laukā pa durvīm kopā, jo man tāpat bija jāiet, un es saucu, lai tu mani pagaidi, jo bija vēls un es uztraucos. tad es lēnām gāju uz pieturu, piezvanīju atvainoties, raudāju, saņēmos, dabūju cigaretes taviem nerviem, jo jums nav naudas, uzzīmēju atvainošanās kartiņu un aizbraucu. vakara gaitā es arī atkārtoju, ka visas domāšanas noslieces un grūtības ar abstrakto domāšanu attiecas arī uz mani, tikai es speciāli interesējos par saistīto zinātni. es teicu, ka nevaru tev piekāpties, jo tavi iebildumi ir improvizēti, bet man tas konkrētais temats jau ilgu laiku ir interesējis, un es esmu sevi par to izglītojis. tev savukārt ļoti nepatīk, ka par cilvēku prātiem var spriest kopējās kategorijās, un šī nepatika nav balstīta zinātnē.