vakar pie vakariņām Reinis mani sāka lamāt par argumentu teorijas nezināšanu, nosodīt visas tumsonīgās un melnbalta pasaules skatījuma aizstāvošās cilts vārdā un saukt par stulbu - kā vienu no tiem, kas uzskata, ka labs = dabīgs, tic Agnesei vai uz paciņas rakstītajam mārketinga tekstam. es sašutu, jo apvainojumi nelikās taisnīgi, un mani kaitina, kā viņš vienmēr visu zina par citiem un dala cilvēkus kategorijās, ieskaitot arī mani. es tikai uzdevu jautājumus, lai dzirdētu no viņa vairāk paskaidrojumus, taču Reinis turpināja mani apvainot par jau to vien, ka neprotu šobrīd pienācīgi viņam atbildēt, jo neesmu apguvusi argumentēšanas mākslu. savukārt, es viņam mēģināju paskaidrot to, ka neticu nevienas taisnības pareizībai un ka viņš ar savu "tā vienkārši ir un tā ir taisnība" šajā brīdī manās acīs kļūst par cilvēku, kas runā melna un balta kategorijās un vistiešāk demonstrē paša minēto "iedomību" attiecībā uz zināšanu.

sadirsāmies. es viņu dzinu projām, taču diskusija pieņēmās spēkā otrreiz, kad viņš jau uzvilcis kurtku stāvēja koridorā. rezultātā, no mājām aizbēgu es. man arī šausmīgi gribējās pīpēt un mājā viss jau bija nopīpēts - noskrēju pa trepēm, Reinis dzinās pakaļ, taču es iemuku pretējā vārtrūmē, nogriezu stūri un aizskrēju tālāk, un viņš mani neatrada. visa tāda izspūrusi un mājas drēbēs aizskrēju līdz kafejnīcai, kur notika noiza koncerts. satiku tur vienu draugu, kas man iedeva cigareti un nopirka alu, pagāja diezgan ilgs laiks, kamēr nomierinājos.