sīkāk par valūtu
bija jāsteidzas uz banku. nekāda steigšanās gan man nesanāktu, jo lauztā kāja vakar pēc lēciena pa Arta batutu sākusi smelgt un pampt. izjutu nepieciešamību pēc telefona, diemžēl mans lādētajs ir pazudis, iespējams, kaut kur Reiņa vadu murskuļos tas ir, bet es neatradu. GĀJU VIEN UZ BANKU.

tur mani laipni pieņēma atsevišķā kabinetā. tur mani uzklausīja kā psihanalīzes seansā. tur man paskaidroja, ka visa nelaime ir tajā, ka mans konts neesot reģistrēts kā multi-valūtu konts, taču atbildēt uz jautājumu - cik naudas es esmu pazaudējusi, veicot konvertācijas abos virzienos? - nevarēja, jo ir veiktas tik daudzas darbības, ka aprēķināšana aizņemšot veselu dienu. bet nu vēl nepieciešamo summu sakasīt varot un mēs ar darbinieci kopīgiem spēkiem, saucot 20 cm garus konta nosaukumus un numurus, beidzot tomēr to visu pārskaitījam, un komisijas maksa šodien bija vairs tikai 6ls.

jippī jē!

pārslēdzos uz multi-valūtu kontu. izņēmu vēl piecīti, iesēdos mikrobusā un atbraucu strādāt uz Zolitūdi, kur - lai arī bērnu salauzts un ļoti lēns - bet dators iet ar visu internetu, kā redzat.

tikai uz brīdi mikriņā man likās, ka, sniedzot atlikumu, šoferis grib mani apskaut. un es arī jutos tā, ka gribētu piekļauties.