un šitāds ierakstiņš
vai tas bija vilks? acis iemirdzējās tumsā. tu paspīdini lukturīti un redzi - tas tikai jērs. un ar rozīgu frotē dvieli tam nosusini galvu. izķemmē, ietin pledā un paņem sev līdzi. tagad tas dzīvos uz tava paklāja. tu barosi to ar pienu un konfektēm un vakaros spēlēsies, pārnācis no darba.
kas tad tas? - naktī paverot acis, liekas, ka kāds svešs ir ienācis istabā. kā zaļš, draudīgs skatiens nozibsnī. ak, tā jau tik elektroniskā modinātāja lampiņa.. tu nomierinies un pagriezies uz otriem sāniem.
bet tavs jērs skatās pa logu un uz mēnesi kauc.