Agnese man bija atstājusi karti un biļeti, autobusam, kas piecos atiet no otras pilsētas gala un ved uz pašu pirmo lidmašīnu, kas paceļas tikai mazliet pēc autobusa pienākšanas, taču es biju relatīvi mierīga. nokāpu pa vītņkāpnēm (peectam velreiz uzkaapu - iznemt no miskastes Briseles karti, ko biju izmetusi liidz ar flaijeru drazaam), atāķēju savu uzticamo lielo holandieti no trepju margas, un mēģināju noorientēties uz dienvidu staciju pēc vēl neuzlekušās saules un Agneses dotās kartes, kurā atzīmetas tikai lielākās ielas. Tāpēc braucu pa lielajām. Rue de la LOI. Rue ROYALE. garām parlamentiem un pils dārziem, kurus gaismā nebiju nemaz redzējusi, ielas bija tukšas, kādu brīdi man sekoja policija, kam noteikti aizdomīgs šķita mana skaļā bubināšana par nolādētajiem bulvāriem, kas nepiekar šiltīti ar nosaukumu pie pils sienas, vai arī uzņemtais ātrums. es jau minēju par Tour de France? mēs ar holandieti atbraucām uz Antverpeni un pēctam uz Briseli, brīžam šķērosjot Tour de France nobloķēto trasi un vienu posmu veicot jau pa skatītaju aplenkto posmu ar ovācijām un beļģu ģērbonīti iespraustu punktotajās bagāžas somās.