atcerējos, kad bērnībā agri cēlos, saule spīdēja tikai mazā trīsstūrītī pie siltumnīcas aiz flokšu kvadrātiņa (pārējā pagalmā bija auksts, jo visur krita ēnas neveiksmīgi). un tur tad opaps sakrāva šīfera plāksnes tai saules pleķītī. un uz tām tad es arī sēdēju katru rītu (katru!) kādu stundu un gaidīju, kad uzsils trotuārs.