padomāju par to un visiem tiem lāga dvēselēm, kas taisa visādas filmas un scenārijus. dokumentē un dublē, un imitē. sēž pažobelē ar rakstāmmašīnu, vāc kopā iespaidus un lipina notikumu virknes. un par tiem citiem padomāju, kas ziedojas sabiedrības labā - izdomā visādas tur mantas, kas varētu kādam sniegt maksimālu komfortu. un par pārējiem padomāju, kas priekš citiem domā.. un padomāju - a, kas tad tie citi ir priekš kā visu šito domā un dara? un tā padomāju - a, kas tad dzīvos, ja jau visi aizņemti ar radīšanu un darīšanu? kas tad dzīvos to dzīvi tādu kā filmās un grāmatās? skaisti apgaismotu dzīvi bez darba, bez neparedzētiem laikapstākļiem, dzīvi ar spriedzi un smalki izstrādātu sižeta līniju, ar līganiem kadriem un garšīgu katru sekundi, dzīvi ar elpu aizraujošu soundtreku un žilbinošu interjeru, ar kastingā atlasītiem draugiem, ar neticamu sarežģījumu un asprātīgu atrisinājumu, ar laimīgām beigām beigām un pāris milijonu box office?
un izdomāju: ES DZĪVOŠU.