es vislaik domāju par visiem tiem neizēstajiem burritos škīvjiem. par tiem svaigi apmurzātiem siera, gvakamoles un pupiņu lēveriem, kas aiziet zudībā.
un vientuļo vasarraibumaino angļu meiteni, kas netiek galā ar savu porciju, un nevar noskalot lejā pat ar trešo zemeņu margaritu. es saku viņai, ka arī nezinu pilsētu, bet šovakar vienā krastā ir bezmaksas džezs. viņa atbild: es pagaidīšu, kad beigsies tava maiņa, negribu atkal iet viena pati uz to savu hoteli.