kamēr mamma izgājusi uz veikalu, es revidējos pa pažobeles skapjiem. uzvelku sudraboto brokāta kleitu un aplieku ap kaklu pērļu virtenes, pieķemmēju matus uz vienu pusi un uzmaucu masīvas augstpapēdenes. tā kā māja vēl nav šorīt iekurināta, viegli drebinos pie spoguļa. dzirdu - nāk mamma, ātri apguļos slimības gultā, jo viņa pirms iziešanas piekodināja, ka nekur mani nelaidīs, kamēr nebūšu vesela. guļu. izliekos par beigtu.
- ak, Dievs! - iekliedzas mamma, - šitajā kleitā mēs tavu vecomāti apgalbājām!
tad, savukārt, "ak, Dievs!" ir man.
pakonsultējušās ar tanti, uzzinām, ka vecmātei bija divas vienādas kleitas - visādam gadījumam.
tagad man skaidrs par nākošo karnevālu: es būšu vecmāte savā pēdējā ballē.