quiet days in Zoļiks
abi blūmīzeristu vislaik ejam pīpēt uz maiņām, lai kaimiņi nedomātu, ka mēs te nepīpējam.
no rīta viņš iegāza kafiju brokastu auzās. sataisīja citas, bet nevarēja atrast medu. es piedāvāju savējo - viršu medu.
mēs parasti pamostamies apmēram vienā laikā. un pie auzām mums vienmēr ir viens un tas pats dialogs:
- kā tev tagad ar darbiem? - nu, šodien man jānogrābj lapas. - jā, man jāapzāģē ābeles.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: