es nezinu.. vēl pavisam cits saliktais laiks, pat ne tas conditionnel passé, kas iekš La jetée, kur atgriežas bērna atmiņās brīdi pirms sākās 3.pasaules karš, un izdzīvo visu dzīvi no tā brīža, kāda tā būtu varējusi būt, ja parīze nebūtu uzspridzināta.
tas, kas ir man, ir jau cits - conditionnel impossible? no manām atmiņām vairs nevarētu uzburt dzīvi tik vieglu, kāda tā iespējama tikai varbūtībā. ja rīt viss uzsprāgs, es arī uzsprāgšu un tad nekādās hermētiskajās katakombās no manas smadzeņu vielas vairs nevarētu attīstīt priekšsstatu par dzīvību pasaulē bez zaudējuma ēnas un nāvi kā pārsteigumu, kas atstāj neziņā, ka esi nomiris.