šito jau kaut kad esmu teicis, bet mana družka, kas reizi gadā brauc no štatiem ciemos, stāstīja man savus iespaidus, kas bija ļoti līdzīgi. viņai pat bija bail braukt sabiedriskajā transportā, jo rīga reāli draudīga un bīstama. ar katru gadu vairāk, maksimālā tempā. tie, kas dzīvo tam visam pa vidu, pieraduši, nejūt, bet no malas iebraucot to uzreiz var just. man pašam arī, kaut bieza āda, atliek tik aiziet uz kādu vietu, kur pulcējas tā pavairāk vietējo, un momentā tremors. atceros kaut vai kluba četri balti krekli apmeklējumu pirms gadiem trijiem. pizdec tas bija. neviens jau neko, bet atmosfēra un vibrācijas gaisā tādas, ka gribas tikai ierauties stūrī un lūgt dievu, lai izietu no tās vietas sveikā. tāpēc arī sab. pasākumus cenšos neapmeklēt.