protams, mana parole, lai tiktu skolas tīklā, izrādījās nederīga, un nevienam kompim visā lielajā (tukšajā) fakultātē neatradās adobes akrobāta. aizgāju uz būceni (technical support office), uzbrēcu, ka vienreiz zajebala un ka lai pārvērš man .doc par .pdf. man pateica, ka šeit nevienam neesot. bet kad, nokārtu galviņu, gāju prom, tad tomēr akrobāts atradās. mistika.
tāda pati mistika vēl ir tās milzīgās, baltās bumbierenes, ko kāds no maniem kaimiņiem izkarina uz veļas šņores ik caur nedēļu. liekas, ka tās ir vienā eksemplārā, un droši vien, kamēr žūst, autors sēž solā ar pliku dibenu.