Pēdējā kapeika
Pašulaik slīdēja
Iz maniem pirkstiem
Pasaulē klaidot.

Pirkstos un kabatā
No vara kapeikas
Pāri tik palika
Riebīgā smaka.

Iekšas man apgriežas,
Ožot šo smaku:
Smaka tik sāja,
Sālīga, sūra.

Prātā nāk asinis,
Sviedri un traipekļi
Viss, kas ir apkārt
Kapeikai lipis.

Asaras, vaidi,
Trokšņaini lāsti
Pēdējo kapeiku
Pavada pasaulē.

Es savu pēdējo
Palaidu lēnīgi:
Pārmetu krustu,
Nospļāvos trīskārt.

Tik jau kad saožu
Smaku šo, riebīgo -
Saltums dreb kaulos,
Iekremtas krūtīs.

Nāks jau reiz laiki:
Būs viņa skaidra,
Būs viņa lieka,
Būs visiem gana.

(c) Rainis