man kopš tīņa gadiem nav bijusi tā sajūta kā lielai stulbenei. es šodien skrienot pa tiem koridoriem jutos kā tāda kauna meita - neveikla sarkstoša pubertātniece, kuru apsmej aiz muguras. kura katru reizi paverot muti pasaka kaut ko aplamu. jo tā jau arī ir: "šitas pareizs printēt 2", "mans negrib rakstīt, dot jaunu". man nav nekādas vērtības un cienības šajā sistēmā, un to viņi arī pierādīja.