Tavas emocijas ir tikai dabiskas, prātam te nav nozīmes. Paplosies, padauzi spilvenu, nopeldi liekus 100 metrus...

Par šantāžu Tev nav jākaunas. Brīdī, kad Tu draudēji viņu pamest - tas taču nebija manipulatīvs gājiens ar iepriekšēju nodomu, tipa, "tagad piecirtīšu kājiņu, un tu uzkāpsi kokā, aizvedīsi uz Munameģi un pateiksi, ka es tev esmu vissvarīgākā!" - Tu tiešām biji izmisusi un gatava šķirties.
Un ar laiku - esmu pārliecināta - Tev vairs nebūs jākonkurē ar citiem viņam svarīgiem cilvēkiem - māti, bijušo sievu un bērnu. Tavs izmisums un greizsirdība šobrīd rodas, manuprāt, no nedrošības. Nešausti sevi par to!