Nošu burtnīca

Šodien sākās mācību atvaļinājums. Ja atvaļinājums nebūtu mācību, tad droši vien būtu maigi sakot sarūgtināts par aiz loga notiekošo, bet tā neko. Ziema. Izvilku no skapja ziemas jaku un atkal braucu ar sabiedrisko transportu.
Sabiedriskajā noklausījos divu mazu meiteņu sarunu, kurā viena stāstīja, ka esot iespējams adīt ar vienu adatu. Esot pat meistarklases. Gribējās gandrīz vai iet klāt un neslēptā sajūsmā teikt:"Ew čista? Tu nopietni? Davaj parādi!". Apspiedis sevī pēkšņo vēlmi pēc komunikācijas ar mazām meitenēm nolēmu, ka pēcāk jāuzjautā kādam zinātājam, varbūt tiešām var.

Atnācu no treniņa un tā kā jutos noguris un vakarā paredzēta naktsmaiņa, tad izlēmu nosnausties. Pamodos no sajūtas, ka salst seja. Pataustīju radiatorus un tie bija pilnīgi auksti. Gāju pie koju administratores noskaidrot, kas noticis. Paskaidroja, ka siltummezglā notikusi avārija un apkures nav ne tikai kojās, bet arī vairākās blakus mājās. Kad sataisīs nezin. Vispār paveicās, ka laicīgi pamodos un nenosalu miegā.
Tagad sēžu darbā un izdomāju - jāatzimē cibā, ka šodien ir pirmā reize dzīvē, kad pie sevis nodomāju: cik labi, ka vakarā jāiet uz darbu.

Šādos laikapstākļos, kad temperatūra svārstas no +4 līdz -8 grādi, āra temperatūru nosaku pēc sniega struktūras.
Izeju pagalmā, pačamdu sniegu un nosaku āra temperatūru ar precizitāti līdz diviem grādiem pēc Celsija.