vils_rifkes' Friends [entries|friends|calendar]
vils_rifkes

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

[20 Nov 2026|12:43am]

de_profundis
(lasi šo rīt vai parīt no rīta)
tu pamosties un sakārtojies dzīvei,
sapņu rozes uzsūcas dienas darbu lietū
tu dzīvo tālāk sevi nezinot
post comment

Laiks [19 Nov 2026|09:50pm]

eos
Sestdien braukšu uz bērēm pēc 37 gadu pārtraukuma.

Otrdien spēlēšu (Rīgas pašvaldības darbinieku) šaha turnīrā pēc 17 gadu pārtraukuma.

Vakar biju laukos, un kāds man svarīgs cilvēks teica, ka es esmu pēdējos gados ļoti daudz sasniedzis un mainījies uz labu.

Uz ko es bez prieka atbildēju, ka vēl tik daudz, kas jāizdara, taču gadi iet.


Labā ziņā ir tā, ka daudzi cilvēki, kas nodarbojos ar Dzen budismu, vīrieši tai skaitā, nodzīvo pāri 100.
Daudzi - domāts stipri vairāk par vidējo.


Katram Budistam savu tualetes podu, ko berzt kā oliņu Baltajam Runcim no "Kaķīša dzirnavas".

(Rozes Stiebras 1993. gada animācijas filmā „Kaķīša dzirnavas” (veidotā pēc Kārļa Skalbes pasakas motīviem) doma par dvēseles tīrīšanu kā baltu oliņu simbolizē iekšēju garīgu šķīstīšanos un atteikšanos no ļaunuma vai naida uzkrāšanas sirdī).

"Bet dzīvē viss ir savādāk, vai kas ir mainījies
Mākoņēnas vienmēr skrien un nestāv vienuviet
Bet dzīvē viss ir savādāk, nekas nav mainījies
Tikai šodien man ar tavu ēnu nepietiek"

Igo kaut ko ar šo dziesmu gribēja pateikt.

Varbūt tieši tāpēc es gribu iet ārā no savas komforta zonas, cik vien var.

Tās bēres, kur pazīstu tikai glabājamo.
Šaha turnīrs, kur pazīstu tikai tiesnesi.

Arī vakar laukos bija sajūta, ka 5 stundu laikā tikai viens cilvēks ar mani pārmija piecus teikumus.
Tas viens cilvēks, kurš prot un spēj ievērot, kā cilvēki mainās.

Jo vizuāli es pēdējo 17 gadu laikā esmu mainījies maz.
Daži zobi izdrupuši, kā arī 2024.gadā nopelnīju kaudzi firmīgu pletkreklu, staigāju tajos.

Esmu sācis lietot vīriešu smaržas.

Matus nēsāju ezītī, pirms 17 gadiem bija pāri pleciem.

Svars no 80kg uz 87kg.

Pirms 17 gadiem es studēju par skolotāju. Šobrīd aizvien studēju par skolotāju, tikai 4. kursā.

Pirms 17 gadiem spēlēju datorspēli Diablo II, tagad spēlēju gandrīz tikai stratēģiskās spēles.

Svarīgi, ka miera ir daudz vairāk. Tas iekšējais miers nāk ar gadiem un pieredzi.

Panta rhei.
post comment

[19 Nov 2026|01:33pm]

de_profundis
"visdažādākās būtnes no visdažādākajām planētām, paralēliem visumiem un vēl nez no kurienes, kas šeit savākušās, lai izdzīvotu vissliktākās situācijas cilvēka ķermenī, un tādējādi viņas gūst kaut kādu pieredzi, kas viņām ir ārkārtīgi svarīga. Man skaidrs tā arī nekļuva, tieši kādu, un pārsteidzošā kārtā man tika teikts, ka tās situācijas cilvēka mūžā, kuras ir bijušas vissliktākās, vissāpīgākās, visdrausmīgākās, esot vispopulārākās. Piemēram, sadedzināšana uz sārta, piemēram, drausmīgi ilga, lēna nāve, piemēram, sajukšana prātā un tā tālāk." (no Reiņa Runča dienasgrāmatas FB, kur viņš apraksta nelielu nāves pieredzi)
2 comments|post comment

[17 Nov 2026|10:51pm]

teja
skatoties panorāmu Trūmena šova sajūta par jauno valdību: visiem tie paši apģērbi, miesasbūves, vecums, dzimums un vaibs, un visi saka "man ir portfelī ir daudz svarīgi dokumenti un ļoti svarīgi darbi jādara, tostarp arī jālido rīt uz ārzemēm"
jāizberzē acis
post comment

ideja par kokiem [17 Nov 2026|05:33pm]

mindbound
Ideja par kokiem piepildīsies.
post comment

ttt [17 Nov 2026|12:22pm]

mindbound
Tools, tools, tools.
1 comment|post comment

[17 Nov 2026|12:20pm]

aborigens
"Man ir apnikusi MI modeļu izstrādātāju ilgstošā publiskā vaimanāšana par MI riskiem, jo viņi turpina šos modeļus izstrādāt. Tas mazliet atgādina mediju žēlošanos par to, cik radikalizēta un polarizēta kļūst sabiedrība, kamēr mediji paši turpina veicināt radikalizāciju un polarizāciju."

/Māris Zanders
3 comments|post comment

domu dāvanas [16 Nov 2026|03:31pm]

mindbound
Nesaprotu, kādēļ mēs Ziemassvētkos dāvinām lietas, nevis domas.
2 comments|post comment

[15 Nov 2026|08:11pm]

teja
es vienmēr zaudēšu spēlē "kuram ir vairāk vienalga", un "kuram ir mazāk ko teikt", bet jautājums arī, vai šajā spēlē ir kāds uzvarētājs.
post comment

Vienas smadzenes, daudzas profesijas /Psihiatrija 12 [15 Nov 2026|06:56pm]

eos
***

Angliski ir vārds "clinician". Latviski ir juridisks termins "ārstniecības persona".

Līdz ar to, tāpat kā citās profesijās, izveidojas specifisks, profesijai atbilstošs domāšanas veids.

Profesija ir parasti arī kā identitāte.

Es esmu pelnījis naudu šajā dzīvē ar datoru labošanu, ar ēst gatavošanu, ar šaha mācīšanu, ar tulkošanu, ar dažādu valodu mācīšanu, ar dabaszinību skolas priekšmetu mācīšanu (izņemot bioloģiju). Esmu pelnījis naudu arī ar daiļliteratūras rakstīšanu.

Tāpēc varu droši teikt, ka katra no šīm nodarbēm prasa citu domāšanas veidu.

***

Kopš februāra nodarbojos ar to, ka mācos domāt kā psihiatri. Par to var izlasīt, taču profesionālie kvalifikācijas eksāmeni, kas topošajam psihiatram ir jānokārto
rezidentūras beigās, pēc, kopsummā, 10 gadiem (6 MD, 4 tieši rezidentūra psihiatrijā), ir ļoti brutāli.

Galvā jāpatur tūkstošiem lietu, faktu, kopsakarību. Ir speciālas ANKI kartītes, lai iezubrītu visas kopsakarības. Šādus kvalifikācijas eksāmenus daudzi nenokārto ar pirmo reizi. Pēc 8 mēnešiem tos var kārtot atkal. Tāda kārtība ir ASV, par Latviju vēl neesmu pētījis.

Taču tieši tāpēc jau MD laikā studentam ir iespēja iziet prakses ļoti dažādās MD nozarēs, lai izvēlētos sev atbilstošāko. Rezidentūras laikā topošajam psihiatram ir supervīzijas un mentors visu laiku. Tas ir tiešām garš process.

Bērnu psihiatrijas rezidentūrā RSU bija tikai 2-4 budžeta vietas gadā. Visā Latvijā ir reģistrēti tikai 54 bērnu psihiatri. Tas izraisa garas rindas pēc diagnozēm pie valsts apmaksāta speciālista. Veselības ministrija šī risināšanai ir samazinājusi rezidentūras garumu no 5 uz 4 gadiem un palielinājusi budžeta vietu skaitu līdz sešām.

https://www.rsu.lv/talakizglitiba-un-kursi/rezidentura/bernu-psihiatrs

Par maksu studējot, cena ir 5800 eiro gadā.

Vēl Veselības ministrija komentē, ka

" Vēsturiski psihiatrija nebija starp populārākajām izvēlēm topošo ārstu vidū darba smaguma un zemāka sākuma atalgojuma dēļ, tāpēc atsevišķos gados pat esošās budžeta vietas netika pilnībā aizpildītas. Savukārt studēt par maksu (RSU rezidentūrā studiju maksa ir 5800 eiro gadā) izvēlas ļoti retais, lai gan arī maksas rezidentiem tagad tiek nodrošināta alga."

***

Nobeigumā es varu teikt, ka par amatieri-pavāru uz pazīšanās pamata mani paņēma darbā, taču tādai lietai kā amatieris-bērnu psihiatrs nevajadzētu eksistēt.

Tomēr man ir iespēja apmeklēt RSU lekcijas par maksu, iegūt kredītpunktus, kas, lai arī nedotu neko pat tuvu ārsta kvalifikācijai, tomēr palīdzētu
darbā speciālajā pedagoģijā.

Un bērnu skaits ar hiperaktivitāti un autismu, pēc pēdējo gadu tendencēm, strauji pieaug.
post comment

ttg [11 Nov 2026|11:26am]

mindbound
Truth table generator.
post comment

Ciklisks šablons izglītībā [11 Nov 2026|08:51am]

eos
Jau kopš 2023. gada manā dzīvē atkārtojas viens šablons:

1. Mācīju šahu bērniem, bērni nenāca/bastoja šaha nodarbības, kaut vecāki par tām bija samaksājuši

2. Mācīju privātstundas bērniem, bērni uz tām nenāca (daudz retāk, taču bija gadījumi), kaut vecāki bija samaksājuši. Es vienkārši saņēmu naudu par to, ka rezervēju laiku

3. Biju ES projektā autiskiem bērniem 2025. gadā. Bērni izmēģināja, un pēc tam nenāca uz šaha darbnīcām/nodarbībām, kaut vecāki to atbalstīja.
Projekts bija no 1. jūnija līdz 31.decembrim, taču jau 15.jūlijā to slēdza, jo bērni atsacījās nākt uz šaha nodarbībām, jo tās bija pārāk lielu smadzeņu piepūli pieprasošas

4. 2026. gada pirmajā pusē strādāju skolā, kā arī vadīju konsultācijas latviešu/angļu valodā un matemātikā. Bērniem bija iespēja iegūt 1 uz 1 laiku ar mani, kas ārpus skolas telpām viņu vecākiem izmaksātu 20 euro stundā. Bērni nāca, lielākoties, tikai kamēr skolas sociālā pedagoģe viņus paņēma aiz rokas un atveda uz manu kabinetu.
Kad sociālā pedagoģe saslima (pārslodzes dēļ), bērnus neviens vairs neveda, un es varēju kabinetā skatīties Youtube lekcijas par fiziku, gaidot bērnus.

5. Šobrīd arī strādāju skolā. Matemātikas stundas ir no 11.00 - 16.10 pie manis. Bērni nenāk un basto, jo viņus aiz rokas neviens neved. Soda par bastošanu nav. Kāpēc?
Jo stundās es piedāvāju 5 uzdevumus atrisināt 40 minūšu laikā un apgūt jauno mācību saturu. Tas viss prasa lielu smadzeņu piepūli, it īpaši pēcpusdienās 14.00 - 16.10 laikā. Tāpēc daudzi basto.

Visos piecos gadījumos es piedāvāju trenēt smadzenes. Smadzeņu trenēšana pēc idejas ir vienlīdzīga muskuļu trenēšanai. Kad mēģina iemācīties duci A4 lapu no galvas par filozofiju, smadzenes sāp. Taču ir bērni, kuriem smadzenes sāp jau pie desmit matemātikas piemēriem (mums ir 3 matemātikas pēc kārtas katrai klasei).

Katrā matemātikas uzdevumā ir vidēji 4 piemēri. 15 uzdevumi 150 minūšu laikā - tas ir 60 piemēri. Tā ir augšējā robeža. Lielākā daļa skolēnu pie manis šajās 150 minūtēs spēj tikai 10-12 piemērus.

Vecuma psiholoģijas izglītībā zinātnieki ir izrēķinājuši, cik vidējais bērns katrā vecumā spēj izdarīt, pirms viņa smadzenes sāk sāpēt. Taču šajā desmitgadē šis vidējais strauji krīt zemās uzmanības noturības dēļ, ekrānu un ātrā patēriņa kultūras dēļ, dopamīna un slodzes tolerances krituma dēļ, un vēl virknes citu faktoru dēļ.

Tas izraisa situāciju, ka zinātne (un tās kritēriji) netiek līdzi bērnu degradācijai. Skolā ir samazinātas prasības, jo bērniem jāiegūst tikai 33% kontroldarbā, lai būtu atzīme "4", kas nozīmē sekmību. Taču mācību satura apjoms samazināts nav. Tāpēc bērni sūdzas par pārslodzi, jo skolā 10.klasē aizvien ir 9 mācību stundas gandrīz katru dienu.

Vēl šīs šķēres veido tas, ka skolotāji ir Gen X (1965.-1980.) vai milleniāļi (1980. -1995.), kuri nesaprot, kā tas ir - nespēt izturēt 3 matemātikas stundas pēc kārtas. Jo viņu smadzenes nav degradētas kopš bērnības ar ekrāniem, ātro kultūru un tūlītēju apbalvošanu par klikšķi pareizajā ekrāna vietā.


Līdz ar to ir vajadzīga, vai nu ļoti stingra vecāku iesaiste, kontrolējot, lai bērni neizmanto telefonu savai degradācijai, vai arī daudz lielāks finansējums izglītības zinātnei, lai tā savas vadlīnijas par to, cik spēj izturēt katra vecuma bērns, atjauno nevis reizi dekādē, bet gan reizi 3 gados.

Kamēr šīs abas lietas nenotiek, visās jomās, kur bērniem kaut kas ir jāmācās, ir milzīgas šķēres starp stingro vecāku bērniem un slinko vecāku bērniem. Slinkie vecāki var būt arī aizņemti, neapzināti, pārslogoti utt.

Vecākiem nākas darīt aizvien vairāk un zināt aizvien vairāk par pedagoģiju, lai bērns patiešām izglītotos, nevis degradētos.
1 comment|post comment

peh 2 [10 Nov 2026|05:50pm]

mindbound
Ich und Angst? Peh!
post comment

mt [10 Nov 2026|04:01pm]

mindbound
Mitosis.
post comment

[10 Nov 2026|12:23am]

aborigens
[ music | Rag'n'Bone Man - Human ]

"Kur tev sāp?
Māte satvēra viņa roku un uzlika sev uz sirds.
Kur? Es neko nejūtu.
Te var just labāk, viņa teica, uzlikdama vienu sīko pirkstiņu uz delnas dzīslas.
Tās ir tavas asinis. Vai tev tur sāp?
Nē, sāpes ir sirdī, tur tu tās nejuti.
Bet tēvs noteikti sajutīs. Tēvs bija dižs hakīms. Viņš var izdziedināt visus.
Nē. Tu neko nejuti tāpēc, ka dažreiz mums ir tādas sāpes, kas pieder tikai mums un nevienam citam.
Viņš sāka raudāt un māte paliecās uz priekšu un noskūpstīja viņa acis.
Nevajag. Ir jau labi."


/ Edvards Vitmors, Sīnāja gobelēns

8 comments|post comment

[09 Nov 2026|06:58pm]

teja
pateicoties FB kultūrkariem, šodien uzzinu_pēdējais, ka ir vesela rinda vēsturnieku, muzejnieku u.c. !informētu cilvēku!, kas neuzskata, ka Livonija bija kolonizatoru settlement un actually uzskata, ka vācieši mums atnesa "civilizāciju".
7 comments|post comment

jaunie triki [09 Nov 2026|05:11pm]

mindbound
Iemācījos dažus jaunus balisong trikus. Domāju, ka varētu iemācīties vēl dažus.
post comment

vismaz 5 [09 Nov 2026|05:07pm]

mindbound
Varat piedāvāt man darbu no nākamā gada vidus. Vēlamā alga – vismaz pieci tūkstoši eiro mēnesī.
post comment

novembris [08 Nov 2026|06:18pm]

inese_tk
[ music | Līgas pH3 - Veļu govis ]

šī bija ļoti veļīga nedēļa.
pavasarī dabūju 3 dažādu aso pipariņu stādiņus no Melnā stārķa kunga. pagājšnedēļ, beidzot, ar K starpniecību aizsūtīju Ancei atpakaļ podiņus un našķu paciņu nodošanai tālāk. svētdien izrāvu no siltumnīcas pēdējo pipariņu, kurš tur nebija nosalis un joprojām gatavināja mazus dzeltenus pipsīšus. pirmdien Ance atrakstīja, ka našķu paciņu diemžēl vairs nav kam atdot.
trešdien atnāca ziņa, ka vienai no Līgām diezgan pēkšņi aizgājusi mamma. viņa ļoti drosmīgi pati parastā mašīnā atveda mammu mājās no slimnīcas, iekārtoja garāžā, pati apmazgāja, pati saģērba un gribēja, lai pirms oficiālās izvadīšanas paši tuvākie var no viņas lēni un mierīgi atvadīties mājās ar veļu dziesmām fonā. manliekas, šis ir pareizais way to go, es gan nezinu vai pati tā varētu. so vakarrīt ar dažām no Līgām braucām uz Gulbeni dziedāt bērēs, kurām paralēli notika arī Melnā stārķa kunga bēres Rīgā. jāsaka, ka veļu dziesmas iegūst pavisam citu garšu, ja viņas dzied blakus aizgājējam un šņukstošiem palicējiem. tā bija grūta, bet svētīga pieredze. manliekas labi nebēgt no satikšanās ar nāvi. it kā jau nav patīkami un vieglāk liekas izvairīties, bet tomēr baigā svētība un kaut kas liels, tīrs, īsts un patiess, atšķirībā no mūsu ikdienas kapitālistiskajā (ne)realitātē.
pēc tam atbraucu mājās, izmazgāju matus, uztaisīju wannabe kariju, pabaroju sevi, U un K un braucām spēlēt konci Cēsīs. bija ļoti, ļoti jauks veļu vakars Malā. biju ar Malu sarunājusi, ka uzvārīs lielu putras katlu veļiem - pirms koncerta nolikām skatuves priekšā un aicinājām visus klātesošos domās lūgt savus veļus uz mielastu. nodziedājām lielāko daļu no jaunā, joprojām topošā veļu albuma un šo un to no pirmā albuma. pēc tam triecām veļus atpakaļ tur, no kurienes tie nākuši un visi kopā ar publiku mielojāmies ar veļu apgramstīto un apsvētīto putru. bija arī pilna Mala sanākusi, mums likās, ka varbūt neviens nenāks. liekas, ka viss baigi labi salikās tai noskaņā un putrā un visā. jūtos ļoti pateicīga. nogurusi arī.

3 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]