Pusdienās eju uz bibliotēku pēc Jaume Cabre “Es atzīstos”, beidzot sagaidīju rindas galu. Pa ceļam pusdienoju pie krišņām jeb politkorekti teikt vaišņām. Izvēlos kā vienmēr, pusporciju rīsi ar sojas gabaliņiem, balto sieru apceptu nori lapās, griķu kotleti un persiku sulu ar paniņām. Kaut kā neesmu aprēķinājis laiku, svīstu un ātrā solī skrienu uz bibliotēku.  

- Katru atnesto grāmatu mēs turam vēl dažas dienas karantīnā,- aizbildinājās bibliotekāre, kad aizrādīju, ka nesaņēmu e-pastu, ka varu nākt pakaļ Jaume. Tā arī pasaku “Žaumē” it kā mēs būtu draugi vai es zinātu katalāņu valodu.  

Pie durvīm jau gaidīja izsauktais Bolt šoferis. I. Ir lielas miesasbūves vīrs, ar apaļām briļļu lēcām, sausu un bālu ādu un zelta auskaru kreisajā ausī, domāju pie sevis, kurā ausī geji parasti nēsā? Patēvs bērnībā teica, tagad jau izkritis no galvas. Jāuzzvana. Būtu laba saruna ar patēvu. “Čau J. Atceros, ka bērnībā neko bez aizspriedumiem neiemācīji, kā iet?” Un tad varētu nolikt klausuli, jo vienalga, ko jau viņš tur atbildētu. I. Arī smakoja pēc sviedriem. Lieli vīri svīst, tā ir. Blakus sēdošo krēslu I. ir piestūmis tuvu pie mašīnas cimdu nodalījuma, lai pasažieris nevarētu apsēsties blakus. Izkāpu pie biroja virpuļdurvīm un tās mani iesūc atpakaļ ofisā, aukstā un bezpersoniskā. 

Pēc stundas zvana O., ka atvestas pasūtītās eļļas no Francijas- dievkociņš, pačūlija, vetivērs, vīraks, ilang-ilang, tējas koks, ciprese un ravintsara. Pasūtīju tik daudz ēterisko eļļu, ka varētu atvērt veselu smaržu veikalu. O. apmeklē īpašas ēterisko eļļu meditācijas, ļāvos sevi pierunāt, ka man vajag visas vīriešu spēka eļļas. Varēšu tās smaržot, un būt īsts vīrietis, jo tā arī rodas īsti vīrieši. Viņi sēž mājās pie sveces un smaržo ēteriskās eļļas. Paķeru atslēgas no mašīnas, neko nepasaku kolēģim un aizbraucu pēc vīrišķības smaržām. O. sev pasūtīja visas eļļas, kas noņem celulītu un piesaista naudas enerģiju. Tāds sugar daddy komplekts. 

Vakarā ar G. pārbīdām mēbeles no guļamistabas uz viesistabu. Sestdien nāks remontēt grīdu. Drēbju skapis, divas gaiši brūnas kumodes, daži krēsli, gultas matracis, gludināmais dēlis. Jūtu, kā piebriest rokas biceps un dabīgais vīrišķības aromāts izspiežas uz ķermeņa ādas. Mirkli apgūļamies uz matrača, G. teica, ka tā ir viņa pirmā gulta Rīgā pirms desmit gadiem. Aiz loga sāka līt smagas lietus lāses un mēs sapratām, ka matracis būs jāizlidina pa logu.