Mēs
Profesors pārcēla lekciju uz bibliotēku. Uz nacionālo, kur notika dzejas dienām veltīts pasākums. Zālē raiba publika uz pelēkiem koka krēsliem. Jauni skolēni. Viņu skolotāji. Apsēžos blakus skaistai un garai sievietei, kā tornis ar sporta apaviem. Viņa rediģē tekstu ar mazu zīmulīti pasvītro vārdus. Izvelku no somas kolēģu stāstus. Sēžu un pasvītroju teikumus ar komentāriem: cik banāli, pārspīlēti, pārāk saldi. Mikrofonā puisis ar balsi atver vakaru. “Neļauj mums strādāt!” viņa pagriežas pret mani. Padomāja, ka esmu redaktors? Skolotājs? Rakstnieks? Tā arī neatklāju, kas ir šie “mēs”.