Zemūdene
Tēvs vārtījās pa grīdas dēļiem, kā rullis pa pīrāgu mīklu. Mammas nav, nav pīrāgu. Ir rullis. Tēt, kur tavs krekls! viņš atbalstās uz elkoņa, lai paceltu smagos plecus. Acis kā zemūdens skeneri meklē pudeli, es esmu kā aizberga šķērslis viņa brīvajam peldējienam bezdibenī. Celies augšā! es kliedzu uz iekšu. Ki-ke-ri-gū! Ki-ri-gū! Ri-gū-ū-ū! viņš medās. Tu mazais gailis! Kas tev, ko prasa! viņš nokrīt uz muguras, zemūdene iegrimst miegā.