Lielā nežēlastībā krīt visas sieviešu skolas un Uģis Kuģis. Man nedaudz žēl, jo man palīdzēja. Ne jau justies sievišķīgāk, krāsot lūpas un vilkt svārkus, bet sākt rūpēties par sev- ne citiem un baudīt dzīvi, ne tā klišejiski, apsēdies ar labu žurnālu uz terases un..., bet tā sajust, izjust, mīlēt sevi. Katram savs. Lūpas krāsot un vilkt svārkus jau māca atsevišķi žurnāli, manuprāt.