Gaidīt kādu
Nejauši iekļūstu restorānā, kur Pavasara nedēļas ēdienkarte. Šausmīga kņada. Pie ieejas viesmīļi paņēm manas virsdrēbes. Pavada līdz galdiņam. Grilēts puravs. Griezīga sievietes balss, mēģina pārbļaut pretī sēdošo kolēģi. Aprunā kaut kādu šoferi. Zirnīšu un brokoļu krēmzupa. Pie blakus galdiņa randiņš. Viņam izbalējis, rozīgs krekls. Negludināts. Viļņaini, iesirmi mati, kā tādam rokmūziķim. G. kavē jau pusstundu. Pēc darba G. aizbrauca pie Irēnas. Esmu greizsirdīgs, jo man pa to laiku vajadzēja nosist laiku mākslas muzejā. Vismaz uzzināju par 60. gadu fotogrāfijas skolu "Ogre". Egonu Spuri, kura paspārnē rosījās Grants, Ruka, Kleins. Vēži ar miežu putraimiem. Krievu sieviete diriģē piecu cilvēku galdiņu. Kad G. ierodas speciāli sēžu telefonā un šo rakstu, lai jūt kā tas ir gaidīt.