vils_rifkes (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} vils_rifkes) rakstīja,@ 2020-07-20 23:28:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Trīs kapeikas
Diena lipa kā krekls pie sviedrainas muguras. Karstums! Lēni suta mani nospieda Hruščovkas divistabu dzīvoklī. G. piecēlies agrāk un sāka atlauzt no betona grīdas sadrupušos koka dēļus blakus istabā. Vārtos palagos. Klusi dūc ventilators, kas izskatās pēc ovālas jumta antenas. G. Iznāk no istabas apputējis ar vēsturi un rāda plaukstā trīs kapeiku monētu: starp divām labības vārpām, iesprostots trijnieks, zem cipara tūkstoš deviņi simti piecdesmit. Negaidīti agri oktobrī sasnidzis sniegs, tikpat negaidīti Ļuba atbrauca no Čerjomuškas līdzi vīram uz Rīgu. Vienas nakts laikā sagriezās otrādi viņas dzīve. Ļuba nometa lupatu paunas uz svaigi krāsotās grīdas un paskatījās uz rokām, it kā svērtu neredzamu preci. Vienā rokā skaists dzīvoklis tikko uzceltā ķieģeļu mājā un dzīve kā inženiera sievai. Otrā rokā palikšana mīļotajā Čerjomuškā un turpināt skolotājas amatu, kā Ļubas mamma. Savā mierā būtu krāmējusi ābolus pagrabā un labojusi skolēnu sacerējumus par vasaras darbiem kolhozā. Kāpņu telpā rosījās kaimiņi. Izskatīgs jauneklis ar salmu krāsas matiem ienesa blakus durvīs divus čemodānus. Uzkrautus vienu uz otra, kā malkas klēpi rokās. No tālā ceļojuma bija atsprāgusi vaļā čemodāna slēdzene un draudēja izgāzt dažus kreklus, bikses un daudzos kabatas lakatiņus pa šauro kāpņu telpu. Arī šķita, ka jaunieši ir izrauti no savas dabiskās vides ar spožu ēsmu kā zivis no upes. Ļuba paklapēja pa mēteļa kabatām un izvilka trīs kapeikas.
Diena lipa kā krekls pie sviedrainas muguras. Karstums! Lēni suta mani nospieda Hruščovkas divistabu dzīvoklī. G. piecēlies agrāk un sāka atlauzt no betona grīdas sadrupušos koka dēļus blakus istabā. Vārtos palagos. Klusi dūc ventilators, kas izskatās pēc ovālas jumta antenas. G. Iznāk no istabas apputējis ar vēsturi un rāda plaukstā trīs kapeiku monētu: starp divām labības vārpām, iesprostots trijnieks, zem cipara tūkstoš deviņi simti piecdesmit. Negaidīti agri oktobrī sasnidzis sniegs, tikpat negaidīti Ļuba atbrauca no Čerjomuškas līdzi vīram uz Rīgu. Vienas nakts laikā sagriezās otrādi viņas dzīve. Ļuba nometa lupatu paunas uz svaigi krāsotās grīdas un paskatījās uz rokām, it kā svērtu neredzamu preci. Vienā rokā skaists dzīvoklis tikko uzceltā ķieģeļu mājā un dzīve kā inženiera sievai. Otrā rokā palikšana mīļotajā Čerjomuškā un turpināt skolotājas amatu, kā Ļubas mamma. Savā mierā būtu krāmējusi ābolus pagrabā un labojusi skolēnu sacerējumus par vasaras darbiem kolhozā. Kāpņu telpā rosījās kaimiņi. Izskatīgs jauneklis ar salmu krāsas matiem ienesa blakus durvīs divus čemodānus. Uzkrautus vienu uz otra, kā malkas klēpi rokās. No tālā ceļojuma bija atsprāgusi vaļā čemodāna slēdzene un draudēja izgāzt dažus kreklus, bikses un daudzos kabatas lakatiņus pa šauro kāpņu telpu. Arī šķita, ka jaunieši ir izrauti no savas dabiskās vides ar spožu ēsmu kā zivis no upes. Ļuba paklapēja pa mēteļa kabatām un izvilka trīs kapeikas.
-Ko tu domā ar tām darīt?- piecēlos sēdus un pētīju kapeikas pret gaismu,
- Ielikšu e-bay, ja nu kāds nopērk, - G. pasmējās un iemeta plāno metāla plāksnīti tukšajā puķpodā,- nopirks šo reto monētu un mēs varēsim ielikt ozokola parketa grīdu!
- Monēta izrādīsies tik reta, ka varēs ielikt pat oša koka parketu, - turpināju attīstīt ideju jau virtuvē vārot kafiju.
Ļuba izvīstīja no šallēm atvestās burkas ar mežrozīšu ievārījumu. Izvilka kartupeļu maišeli, konservus, ābolus, speķi un saspiedušos tomātus. Salika mammas ātri sakrāmēto ceļa somas saturu ledusskapī un aizvēra čīkstošās durtiņas uz Čerjomušku. Pāris mēnešus kavējās mēnešziedi, kamēr Ļuba nebūs pilnīgi pārliecināta neko neteiks I. Ko mēs šeit abi darīsim?
Vakarā satikšu A., viņa tikko atbrauca no Latgales un viņai līdzi arī stāsti. A. zina notikumus, ko citi tikai nojauš baumu līmenī.
-Droši avoti, ka es tev saku, - vēl A. piemetina,- man ir sakari.
Mēs guļam zem liela vītola pie Daugavas un ar telefona kameru ķeram noknipsēt lidojošu aeroplānu.
