ļoti skaisti aprakstīji, paldies. atcerējos, ka manas mātes neveiksmīgās laulības kāzu bilde arī ir tik sāpīga un cik dīvaini bija to kārtīgi aplūkot pirmoreiz. jaunais pāris, kuri tiešām ir jauni un, šķiet, vēl neveikli, nesmaida neviens, aiz muguras viņu vecāki, kaut kādi radi, kurus nepazīstu, kā mafija, ielenkuši, it kā pāri turētu ķīlniekos, kopā padsmit cilvēku, bet emociju nav iespējams nolasīt ne no viena, ļoti formāli, kārtīgi, pareizas frizūras, pareizi kostīmi, un es jau redzu, ka mamma tāpat tur jūtas tikpat vientuļa kā vienmēr. Eh.