vils_rifkes (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} vils_rifkes) rakstīja,@ 2021-03-16 23:22:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Cukurvate
Dienas ir pārvērtušās vatē. Mīkstā, pufīgā cukurvatē, kuru varēja nopirkt pie Zooloģiskā dārza. Pēc tam brīvi pastaigāties un vērot zvērus krātiņā. Vienīgi es pats jūtos kā tāds murkšķis, kurš ieslēgts krātiņā. Vai iesprūdis Bills Marijs no filmas "Murkšķa diena", kur izdzīvoju katru dienu atkal un atkal no jauna. Var būt tas ir pirmais Dantes elles loks?
Dienas ir pārvērtušās vatē. Mīkstā, pufīgā cukurvatē, kuru varēja nopirkt pie Zooloģiskā dārza. Pēc tam brīvi pastaigāties un vērot zvērus krātiņā. Vienīgi es pats jūtos kā tāds murkšķis, kurš ieslēgts krātiņā. Vai iesprūdis Bills Marijs no filmas "Murkšķa diena", kur izdzīvoju katru dienu atkal un atkal no jauna. Var būt tas ir pirmais Dantes elles loks?
Pamostos. Ieslēdzu datoru. Rakstu e-pastus. Eju pakaļ pusdienām uz Lido. Atgriežos, lai rakstītu vēl vairāk e-pastus. Sapulce. Izslēdzu darba datoru. Ieslēdzu privāto datoru. Sākas lekcijas universitātē, pēc lekcijām lasu “es esmu..” sērijas grāmatu. Eju gulēt. Arī internetā apmeklēju kādas piecas mājaslapas pa apli.
Vēl pa dienu izeju cauri diviem procesiem. Pirmo procesu nosaucu par “ziepeni”. Pēkšņi, kad šķirstu žurnālu atceros, kādu situāciju no dzīves, kur biju neveiklās situācijā un sākas sevis šaustīšanas process. Otro procesu par “mirstamais”. Tas ir sevis vaimanāšanas process — man nekas neizdodas, nekam nav jēgas. Parasti parādās pēc pusdienām.
