Likantropiskās · piezīmes


Vienaldzība pret tuvāko

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Jo vairāk pati apgūstu par savu dzīvnieku fiziskajām un garīgajām vajadzībām, jo lielāks rūgtums par to, cik daudzi izvēlas būt nezinoši laikmetā, kad pieejama visa nepieciešamā informācija, lai izdarītu izvēles. Protams, lielākā daļa ir arī pilnīgi vienaldzīgi paši pret savu labklājību, bet, kad uzņemies par kādu atbildību, kad apgalvo, ka viņu mīli, ka darītu jebko viņa labā, vienlaikus izvēloties tikai lētākās, ērtākās un ātrākās izvēles - tas jau vairs nav tikai skumji. Paceļ roku, kurš zina, ko tieši ēd viņa kaķis, suns, cits dzīvnieks, un kādu efektu tas atstāj uz viņa organismu? Kādas ir izvēles, kā varam to uzlabot, kādas ir viņu dabiskās vajadzības un kas ir tām tuvākais, ko varam sniegt, lai uzlabotu viņu veselību, labklājību, dzīves vispārējo kvalitāti? Galvenais - vai esam gatavi pārvarēt prastu slinkumu, lai tam pievērstos un lai atzītu, ka esam pieļāvuši kļūdas paķerot pirmo no veikala plaukta, uzticoties reklāmai, tradīcijai vai pieņemot, ka dārgs = labs? Lielākoties jau tas vienkārši neliekas ērti un izdevīgi. Meh.
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry

* * *
[User Picture]
On 23. Janvāris 2014, 13:20, [info]vilkate commented:
Prieks par tādām jūrascūkām! Man arī bieži tā ir - zvēri ēd labāk vai dabū pirmie to, kas lieliski derētu arī man. Tikai laika bieži gribētos dot visiem vairāk.
[User Picture]
On 23. Janvāris 2014, 13:24, [info]hederas_sieva replied:
Man gan ne visai, jo tā pārmīlestība noved pie aptaukošanās, niķīguma un izlutināšanās, bet es domāju, ka ikvienam vajag dresūru un audzināšanu. Esmu pārāk mīkstsirdīga (tā laikam sava veida kompensācija par to, ka man ne vienmēr ir laiks ar viņām pabūt. Vēl drausmīgāk ir "aktīvajā" darba sezonā, kad man jālūdz, lai viņas pieskata kāds cits, jo es vnk neesmu mājās nedēļām ilgi).
[User Picture]
On 23. Janvāris 2014, 13:34, [info]vilkate replied:
Uzskatu, ka pārmīlestība nav iespējama. Pāraprūpe - gan, un jā, pāraprūpes sekas mēdz būt pat traģiskas aptaukotu dzīvnieku gadījumā. Darbs ar sevi, mhm.
[User Picture]
On 23. Janvāris 2014, 13:47, [info]hederas_sieva replied:
Bet ir pagrūti skatoties sarkanā un brūnā acu pārī ziņot, ka šovakar vakariņās ir tikai siens un pāris dārzeņi. Pagrūti ir arī redzēt, kā viņas no resnuma nespēj pildīt parastas, ikdienišķas funkcijas (blēņu darīšanu ieskaitot).
Ak jā, viņas no sausās pārtikas ēd tikai vienu veidu, un tā, par laimi, nav tik dārga un cik nu es saprotu, nav arī īpaši pārbāzta ar draņķībām. Šajā gadījumā kaķu un suņu īpašniekiem ir krieti grūtāk, jo cik saprotu, tad paralēli sausajai pārtikai bieži vien tiek ēdināti arī konservi (piedošanu, ja neprecīzi izsakos, man ar tāda veida lopiem nekad nekāds sakars nav bijis). Hm, teorētiski jau pats var vārīt kaut kādu liesu gaļu kopā ar dārzeņiem... (bet tad jābūt daudz brīvam laikam).
[User Picture]
On 23. Janvāris 2014, 13:53, [info]vilkate replied:
Varbūt pagrūti, taču tev var palīdzēt apziņu, ka to dari ar mērķi uzlabot viņu veselību un pašsajūtu - pieradīs pie veselīgākas diētas un pašas pēc tam būs priecīgas spēt vairāk kustēties. :)

Gan sausajā, gan mitrajā barībā (konservos) var iegrūst lērumu sūdu, piemēram, vairums kaķu baŗibu sastāv pārsvarā no graudiem, bet, surprise surprise - kaķi graudus nemaz nespēj sagremot un ir alerģiski pret tiem! Kas absolūti ne vienmēr izpaužas ar kasīšanos vai pleķainu spalvu, bet arī daudz neuzkrītošākās, taču tik pat kaitīgās formās. Nemaz nerunājot par visādiem mēsliem, blakusproduktiem, ķīmiskām piedevām, garšas un smaržas pastiprinātājiem... Tieši šāda barība tiek turēta aizdomās kā viens no galvenajiem epidēmiskās vēža izplatības vaininiekiem kaķu vidū.

Kaķim diemžēl nepietiek tikai ar liesu gaļu un dārzeņi viņiem vispār nav īsti vajadzīgi - viņu ķermeņa vajadzības ir patiesībā visai sarežģītas, vajag taurīnu, skrimšļus, iekšējos orgānus, vislabāk - no mazputniem un sīkajiem grauzējiem, un tā tālāk un tā joprojām. Par laimi, ir iespējams atrast arī adekvāti kvalitatīvas gatavās barības un šo ēdienu papildināt ar mājās gatavotiem svaigumiem.

[User Picture]
On 23. Janvāris 2014, 14:28, [info]hederas_sieva replied:
Omg... par laimi esmu grauzēju mīlis... šķiet krietni vieglāk ir pusvasaru vākt sienu un dobē iestādīt pāris dārzeņus rijīgajiem lopiem. Ja tā padomā, tad mājdzīvnieks (īpaši kaķi un suņi) ir īpaša ekstra, jo tās rūpes šķiet brīžiem ir lielākas par cilvēkbērna aprūpi (jo kaut kādā brīdī bērnelis sāks pats par sevi rūpēties, toties dzīvais nieciņš visu mūžu tā arī pavada - cilvēka atkarības jūgā).
[User Picture]
On 23. Janvāris 2014, 14:33, [info]vilkate replied:
Jā, nu tieši tā, tās ir rūpes, izglītošanās, atteikšanās no kaut kā sava zvēra labā, iedziļināšanās - lielākajai daļai tas tomēr netiek sniegts.

(Ideālajā gadījumā man vajadzētu pirkt saviem kaķiem dzīvas peles zooveikalā, tam gan vēl neesmu gatava...)

[User Picture]
On 23. Janvāris 2014, 14:39, [info]hederas_sieva replied:
Es diemžēl neesmu izņēmums, jo mana darba specifika man liek viņas "uzkraut" citiem. Šobrīd - es stingri padomātu, vai ņemtu dzīvu radību. Tajā brīdi tā likās pareizā doma (jo nesen bija miris iepriekšējais grauzītis un dzīvoklis šķita viegli miris). Kā arī faktors, ka man iesmērēja grūsnu lopiņu (un tas nozīmēja vēl papildus rūpes, kam nebiju gatava un neesmu gatava joprojām). Savām lēdijām laikam nebūšu gatava nekad =D
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry