Likantropiskās · piezīmes

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
UZMANĪBU, TEKSTĀ NEPATĪKAMI ATTĒLI, JŪTĪGIEM CILVĒKIEM NAV IETEICAMS ATVĒRT OTRO UN TREŠO LINKU.

Šobrīd ļaudis priecīgi var sašust par šo - http://news.ninemsn.com.au/national/8428050/melbourne-abortion-author-gets-death-threats

Daudzi gan, liekas, nav ievērojuši, ka dāmas raksts ir tīri teorētisks un termins "aborts pēc dzemdībām" ir visnotaļ izplūdis un diplomatizēts (jo kāds tur vairs aborts - ja reiz piedzimis, tātad - eitanāzija, slepkavība vai sauc kā gribi. Ja nu vien piespiedu evakuācija no dzīvības arī neskaitās "aborts"), bet tas nav īpaši svarīgi. Vairāk - vai neizskatās, ka mūsdienu Rietumu civilizācija nu neeeeedaudz pārliecīgi glorificē dzīvību? Es saprotu, ka katrs, kas piedzimst, nāk ar savu apzināto vai neapzināto misiju. Saprotu, ka katrs var būt spējīgs nest labo, mīlēt, būt brīnišķīga persona, utt. Bet, ja kāds neparedzēti piedzimst un tik kropls, ka ir skaidrs - viņa un viņa tuvāko dzīve turpmāk būs mocības - kāpēc to turpināt? Kāpēc darbojas tik izmisīgs izdzīvošanas instinkts, kas citām sugām īsti nav raksturīgs - varbūt tāpēc, ka citām sugām nav arī raksturīgas bailes no iznīkšanas? Šādas rīcības pieļaušana gan arī nozīmētu, ka kādam vajadzētu lemt - kurš tad ir un kurš nav tiesīgs dzīvot, kurš ir un nav pietiekami vesels. Gan jau būtu kļūdas un noziegumi. Tomēr neatstāj sajūta, ka tas nav līdz galam viennozīmīgi, un, lai arī jebkurš piemērojas dzīvot tajos apstākļos, kādos ir piedzimis, reizēm tāda izdzīvošanas dāvana liekas klaji egoistiska, gļēvulīga un cietsirdīga. Bet nu prieks, protams, par mūsdienu medicīnu, kas ļāva šai meitenei izdzīvot -
http://www.swotti.com/tmp/swotti/cacheYM9YBIB3AXROB3V0IGEGZMFJZQ==T3ROZXJZLU90AGVYCW==/imgBorn%20Without%20a%20Face2.jpg
Esot ļoti dzīvespriecīga, par ko arī prieks.
Daļa no šiem arī ir izdzīvojuši -
http://www.cthepower.org/DEPLETED%20URANIUM.jpg

Bet nu, informāciju par dažādiem defektiem, ar kuriem var gadīties piedzimt, katrs var atrast, es arī neesmu bez savējiem, lai arī mani, par laimi, nav tik smagi, lai traucētu dzīves kvalitātei. Kas atgriež pie jautājuma - kas var spriest par potenciālo dzīves kvalitāti?
Kaut kā sāka nodarbināt šis jautājums. Laikam tāpēc, ka piekrītu abām tā pusēm.

* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry

* * *
[User Picture]
On 2. Marts 2012, 15:51, [info]jim commented:
kā jaundzimis bērns var izteikt vai vispār havot šādu vēlēšanos?
[User Picture]
On 2. Marts 2012, 15:51, [info]mindbound replied:
My point exactly.
[User Picture]
On 2. Marts 2012, 15:53, [info]jim replied:
proti? jādod iespēju viņam izdzīvot līdz punktam, kurā viņš spēj izteikt šādu vēlēšanos?
[User Picture]
On 2. Marts 2012, 15:54, [info]mindbound replied:
Pat vienkāršāk - jāturpina cīnīties par viņa dzīvību un, ciktāl tas iespējams, stāvokļa uzlabošanu vai, progresam turpinoties, pat atveseļošanu, cik ilgi tas ir iespējams.
[User Picture]
On 2. Marts 2012, 15:58, [info]jim replied:
jā, bet mēģinu norādīt uz morālētisko cilpu tavā argumentā - kāpēc tu man dod morālas tiesības izbeigt dzīvi, bet nedod kādam citam tikai tāpēc, ka viņš nekad nespēs viņas eksplicēt? uz to tu norādīsi vēlreiz, ka varbūt kādreiz spēs eksplicēt un ka par to ar visiem līdzekļiem jācīnās - bet ja nu persona visu mūžu ir garīgi un fiziski atpalikusi tādā līmenī, ka nekad nespēs eksplicēt tieksmi izbeigt dzīvību, viņa dzīves kvalitāte būs daudz zemāka nekā man vai tev, bet mums visu laiku turklāt pie visa ir arī tiesības nomirt?
[User Picture]
On 2. Marts 2012, 16:02, [info]mindbound replied:
Mana argumenta fokuss ir tajā, ka mēs ar šībrīža līdzekļiem nevaram ieskatīties slimnieka prātā un nolasīt, vai tajā ir vēlēšanās izbeigt savu eksistenci. Bez šādas iespējas es, savukārt, to uztveru par kārtējo ētiski neattaisnojamo lemšanu par cita cilvēka dzīvību pret vai vismaz bez šī cilvēka piekrišanas - tikpat neattaisnojamu kā nāvessodu.
[User Picture]
On 2. Marts 2012, 16:09, [info]jim replied:
atgriežoties pie sākotnējā Vilkates iepostētā referāta: tur kāreiz tas aplūkots no viedokļa, kurā brīdī iestājas jēdziens "cilvēks", proti, realitāti aptvert/analizētspējīga būtne.
[User Picture]
On 2. Marts 2012, 16:15, [info]mindbound replied:
Nu, tādā gadījumā "cilvēks" iestājas tajā brīdī, kad embrijā ir noformējusies perifērā un centrālā nervu sistēma.
[User Picture]
On 2. Marts 2012, 17:12, [info]tethys_ replied:
Tāda noformējas arī dzīvniekiem, kurus skaitās pieņemami nogalināt un ēst.
[User Picture]
On 2. Marts 2012, 17:16, [info]mindbound replied:
Tādēļ es esmu veģetārietis un aktīvs in vitro gaļas proponents. :>
[User Picture]
On 2. Marts 2012, 23:20, [info]tethys_ replied:
Apsveicami, bet sabiedrībā tā nedomā. Un par laimi (lai cik jocīgi neskanētu) tik maza sabiedrības grupa kā veģetārieši vēl nevar izlemt visu.
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry