|
Jūnijs 17., 2009
10:41 mana mamma ir skolotāja un tēvs - strādājošs pensionārs. un tādi tātad izvilks šito valsti, ja? vakar pačaloju ar savu radītāju, kur cita starpā viņš man pastāstīja, ka mātei sākot ar septembri sanāks 170 lati uz rokas. 170 lati. un es tā padomāju, man pirmajā darbavietā ar nulli pieredzes tālajā 2001.gadā maksāja vairāk. uz atvadām viņš saka: "skaties, lūdzu, kā tu no šitās valsts vari tikt prom. mēs tavu kaķi paņemsim."
|
Comments:
jā, un tas viss tikai, lai dabūtu nākamo devu. par valsts rehabilitāciju vēl vispār nav nekādu ideju
| From: | watt |
Date: | 17. Jūnijs 2009 - 11:25 |
---|
| | | (Link) |
|
ar to devu patiesi jocīgi - izčakarē budžetu lai tehniski būtu rāmjos, dabū SVF devu, bet rudenī gāziens būs tikai vēl skarbāks dēļ šitās "reformas".
notīsies daudzi, daļa ar sabāztu naudu kabatās, daļa bez. paliks skolotāji un pensionāri. beidzot iekļūsim vēstures grāmatās!
From: | diana |
Date: | 17. Jūnijs 2009 - 11:34 |
---|
| | | (Link) |
|
Šausmas klausoties.
tirpas pa muguru no tādiem vārdiem
From: | |
Date: | 17. Jūnijs 2009 - 11:22 |
---|
| | | (Link) |
|
:(
From: | diana |
Date: | 17. Jūnijs 2009 - 11:35 |
---|
| | | (Link) |
|
Nu jā, bet uz kurieni? Kur tad ir tā laimes zeme? (Man gan tas neko pat nemaina, nekur es nelikšos, palikšu vien tepat ar saviem bērniem un kredītiem, bet tā vispārīgi - visur tak krīze, kur lai tie bēdzēji bēg?)
visur krīze, bet ne visur ir province ar idiotiem
From: | diana |
Date: | 17. Jūnijs 2009 - 12:38 |
---|
| | | (Link) |
|
Nu jā, bet svešums ir un paliek svešums, neviens tur mūsējos ar atplestām rokām negaida...
pričom tur kaut kādi "mūsējie"? cilvēks ir cilvēks, specialitāte ir, izglītība ir, tad uz priekšu - ej un strādā.
From: | diana |
Date: | 17. Jūnijs 2009 - 12:48 |
---|
| | | (Link) |
|
Man kaut kā nav vienalga, kur strādāt un kur dzīvot. Nav jau tā, ka visa dzīve ir darbs un mājas. Ir tāda lieta kā vide, kurā tu dzīvo, svini svētkus, kur tevi pazīst, kur ir draugi utt. Jebkurš, kas pārceļas, zaudē saknes un kļūst par salašņu (es atvainojos). Bet tā ir - tie paši astoņi krievu viļņi, kas ieplūduši. 70.-80. gados no Pleskavas apgabala, Ļeņingradas apgabala, prasti strādnieki, kas meklēja biezāku desu vai nezin ko vēl. Un tagad ko - ne te viņi var dzīvot normāli, ne atpakaļ viņus kāds gaida. Mētājies pa pasauli kā veca nauda. Tie paši latvieši, kas aizbraukuši milzu peļņā - nu kāds viņus grib te atpakaļ redzēt? Muļķības. Piecus, desmit gadus padzīvos tur, un šejieniešiem būs tikpat nevēlami kā turieniešiem.
saknes jau sen ir iepuvušas, kā to var nemanīt, nesaprotu
From: | diana |
Date: | 17. Jūnijs 2009 - 12:53 |
---|
| | | (Link) |
|
Nez, man ar saknēm viss kārtībā, es no šejienes prom nebraukšu, kamēr mani neaizdzīs. Es joprojām mīlu šo valsti.
šorīt braucu uz darbu, un par šito domāju. es nevaru teikt, ka es mīlu šo zemi, bet te ir tās saknes, un tur neko nevaru padarīt. un cirst sāpīgi, lai ko mans prāts par to teiktu.
es vispār arī esmu par saknē, bet ja visi citi aizbrauks, kādas tur vairs saknes? turklāt lielās pilsētas jau sen ir gana kosmopolītiskas.
From: | diana |
Date: | 17. Jūnijs 2009 - 14:02 |
---|
| | | (Link) |
|
Tāpēc es esmu prom no lielām pilsētām.
es atkal domāju, ka varētu dzīvot lielā pilsētā arī citur.
hmm, mana māte, kura ir bez vīra/strādājoša pensionāra tik arī saņem pensijā . Un zini, viņai visam pietiek, laikam tajos pāķos to var vaui arī prot..
pāķos ir savādāk. un būt pensijā, tas arī ir savādāk.
a tavējie sencīši V-pilī dzīvo ja? nav jau arī nekāda metropole, bet grūti pateikt kā ir tur, mana krustmāte jau biš īd par visu..hz.
un zikā, ir atšķirība - ja pensijā maksā 170 latus un tu vari dienas vadīt, audzējot tomātus un pupas. vai arī - ka tev maksā 170 latus, bet par to ir jāizliek sevi 8 h dienā.
mana mamma arī ir skolotāja un tēvs arī strādājošs pensionārs :( un pirms pāris mēnešiem mana mamma teica manai māsai, ka nekad nebūtu to domājusi, bet šobrīd viņa ir priecīga, ka mēs abas esam prom no latvijas.
mēs atgriežamies apmēram 15 gadus atpakaļ, un vienīgais, par ko es spēju priecāties, ka mēs ar māsu esam izaugušas un vecākiem mūs tagad vairs nav jāuztur, un tagad mēs varam palīdzēt viņiem. |
|