|
Jūlijs 1., 2004
16:59 - Par draugiem Pēdējā laikā klīstot pa svešiem žurnalējumiem, novēroju dīvainu kņadu, saistībā ar „draugu” būšanām/ nebūšanām, friendlist paplašinājumiem/ sašaurinājumiem. Man par šito nākas raukt pieri.
No vienas puses - ir dīvaini apzināies, ka kāc lasa to, ko tu raxti. Bet nejaunu tu žurnalējies tāpēc, lai tevi pēc iespējas vairāk ļaužu lasītu! Nejau lai parādītu, kāc tu esi megainteresanc un, lai visi tāvien alktu tvert ikkatru tavu frāzi vai teikumu! Nunautā. A no otras puses – kad konstatē, ka esi pieskaitīc pie kāda „draugiem”, tava pašapziņa kaut kādā veidā tomēr tiek noglāstīta.. Bet visvairāk man kaitina pats „draugu” apzīmējums. Nu jopcik, ja teu patīk, kā Kāc atspoguļo notiekošo seu apkārt – nu tas automātiski nepadara šo Kādu par tavu draugu. Plus vēl kaut kur manītais princips ja-es-esmu-taus-draugs-tu-būsi-arī-manējais! Brrr.. Numan arī ir pāris mīļi žurņi, kurus lasot, acis atpūšas un sirc priecājas, tikaj – lai lieki nevazātu jēgietilpīgus terminus, cibā man „draugu” nau. Nujā, toties ir uzbriedis Favorite saraksts. Garastāvoklis:: pieraucīgs Mūzika: G.Bregoviz - Ederlezi
|
Comments:
| From: | pzrk |
Date: | 1. Jūlijs 2004 - 17:35 |
---|
| | | (Link) |
|
Mhm, mulsina tas apzīmējums, tāpēc nemēdzu pievienot interesanti rakstošus ļaužus, kuru uzskati pārāk krasi atšķiras no manējiem.
Toties ir ērti lasīt vienkopus savus "draugus", turklāt, ja 'mazliet' paķimerējas, var jau savā Cibas lapā nomainīt to vārdu "draugi" pret kaut ko citu ;)
mhm. varjau arī neķimerēties un aimiegt acis ikkatru reizi, kad jāskatās uz Tā uzraxta pusi :))
Taisnība par to pašapziņu. Ja domātu, ka kāds lasa to ko rakstu, tad vispār nevarētu parakstīt. Bet slinkums ir arī pēc tam palasīt savus ierakstus ar domu, ka kāds to ir lasījis un mēģināt padomāt, kāds varētu šķist kādam citam. Tā jutos, sirdi izkratīju un miers. Un mierina doma, ka nevienu es nepazīstu un neviens nepazīst mani. Ja man šeit būtu daudz reāli pazīstamu, es rakstītu savādāk gan jau. Vai nerakstītu nemaz. Bet tas princips par pievienošnanu nemaz nav tik traks - neesi tādu cilvēku pamanījis, ja tevi pievieno, palasi, atzīsti par labu esam un pievieno. Rakņāties pa katalogu un meklēt ļaužus, kas ir interesanti, nav laika.
nez. tas man liekas vairāk kā tāc lēc mārketinga trix - pievieno mani friendlistei, un es tevi lasīšu mūžīgi.. turklāt - nejaunu visi cilvēki, kas teu uzsmaida, kļūst par taviem draugiem, ne? Unkāpēcgan?
Nemāku teikt. Nav jau tik būtiski, lasa vai nelasa. Vismaz man tā šķiet. Raksta jau vairāk priekš sevis. Jēdziens Draugi ir jau smieklīgs, bet tas jau ir tikai jēdziens. Manis pāc var nosaukt kaut Ziloņi vai Karotītes. Es to uztveru tikai kā funkciju, lai es varu apvienot čupiņā tos, kurus labprāt palasītu. Ja lasu caur citiem, tad ir pārāk daudz lasāmvielas, jo tos 60 un vairāk draugus es vienkārši fiziski izlasīt nevaru. Tad nu sakopoju 5-10 pie sevis un ja nav vai negribas neko darbaa lasiit, tad palasos.
Es SAPROTU arī funkcijas jēgu, bet, lai to lietotu, man patiešām jāmiedz acis ciet. A ar aizmiegtām acīm grūti trāpīt ar kliksķi īstajā vietā. Nu nevaru uztvert terminu tikaj kā greizu funkcijas apzīmētāju. Nujavēl termins būtu izvēlēc ar mazmazītiņu humora piedevu.. Nuesnez, "tantes un onkuļi", vajtiepaši "ziloņi" vaj "karotītes"!
:))) Patiesībā es nekad par to nebiju aizdomājusies. Var varbūt palūgt, lai ieliek precīzāku tulkojumu - domubiedri v.tml. Nezinu, tā kā dzīvē man nekāda draugu bara nav, tad patiesībā man šis termins neko tādu neizsaka un varu uz to skatīties neviebjoties.
Pazhalasta oglasiti vash "Favorite" spisak...!!! ;DDD
nūūū... bajgilgi jāraxta :)
ko nu mels, protams raksta lai citi lasītu un lai parādītu cik tev ir smalka dvēsle. bet par draugiem tev taisnība- ne jau draugi, pareizāk ir teikt frendi vai drauģeļi.
Untā visa ciba ir pilna ar wish-to-be cmalkaam dvēslēm. Ha!
nubetka. lai gan gribēt, protams, nav kaitīgi. |
|