|
Jūlijs 1., 2004
kjeerpis | 18:30 Taisnība par to pašapziņu. Ja domātu, ka kāds lasa to ko rakstu, tad vispār nevarētu parakstīt. Bet slinkums ir arī pēc tam palasīt savus ierakstus ar domu, ka kāds to ir lasījis un mēģināt padomāt, kāds varētu šķist kādam citam. Tā jutos, sirdi izkratīju un miers. Un mierina doma, ka nevienu es nepazīstu un neviens nepazīst mani. Ja man šeit būtu daudz reāli pazīstamu, es rakstītu savādāk gan jau. Vai nerakstītu nemaz. Bet tas princips par pievienošnanu nemaz nav tik traks - neesi tādu cilvēku pamanījis, ja tevi pievieno, palasi, atzīsti par labu esam un pievieno. Rakņāties pa katalogu un meklēt ļaužus, kas ir interesanti, nav laika.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |