nu jau pāris dienas trennējos spēlēt mandolīnu. cik tad var spēlēt uz nerviem (khe khe). njā un laikam pagaidām Andrejam tas ne īpaši patīk, bet viņš ciešās nākotnes vārdā.
būs vien jāiet atstiept kājas uz mūrīša. nu jā ne jau tā atstiept.
atceros reiz Aldone kad šamajai bija tā ap 16 (pati saka ka 18, bet es taču māku rēķināt), zirgu stallī mācījās bučoties ar veco atraitni Gāganu Jāni. tā bučojās, ka i vecais toč kājas atstiepa. vecajam až laikam nekas tāds nebija sapņos rādījies, ka vecumā kāda pate kritīs ap krāgu un mutēsies.

un Andrejs man labs. no pilsētas glaunā veikala atveda ķiršu tabaku. dūmam uzreiz cits smeķis. jāpietaupa svinīgākiem brīžiem, vai arī pēc "masāžiņām". Andrejs jau man tāds žiperīgs puika.

nu vot aizpļāpājos . mandolīna ta jāuzspēlē. pavasarī až varēšu zem logiem serenādes mandolīnas pavadījumā skandalēt. un mans vecīts pa logu lūkosies un sniegs man čarkiņu konjaka un paša uztītu ķiršu tabaku...