| View: | Par lietotāju. |
| View: | Draugi raksta. |
| View: | Kalendāra skats. |
| View: | Website (veronika). |
| View: | Izlase. |
| You're looking at the latest 31 entries. | |
|
|
LiveJournal for vera.
|
||||||||||||
| Wednesday, February 28th, 2007 |
|
||
| niikuliigs pavediens izsashketinaas caur pikstu vaardiem. atsasvabadini peedas rikshojuman cauri atsaveedu mijumam. viltotais zakjis. ikuraat kaa viltotais zakjis | ||
|
|
| Wednesday, January 11th, 2006 |
|
||
| apakš snīga kupinām izrakāju rudmieses. 13 rudmieses dzērveņu vietā. vasarā izsaspiestais pieneņu vīns matos un tek pār uzačiem. ar mēli nosalaizu no vaigiem dzelteni rudi raibu lapsu gaismu. pūkas kutina degunu i šķaudot až sikspārņi atsamodās. atsaliec mazos pirkstiņus. dziedi. uz kamiešiesm sēdošais laiks aiztek kopā ar sikspārņu samtainuma lidojuma vēdām. | ||
|
|
| Wednesday, July 20th, 2005 |
|
||
|
dzerot no raspodiņiem apsasaldēju pusi balsi. tagad viss skan pubalsī. Andrievs masierē pēdām īkšķus un griež te pa labi, te pa kreisi. lāgam sajūk i rēcu pārbalsī. až bailes sametās, kas manī sēž. Andrievs saka - kukurūzas plāceņi ar medu! ikurāt kā aptracis. lēnītēm pa lēnītēm ar nagiem ieskrāpēju skapī skujiņrakstu. |
||
|
|
| Monday, June 13th, 2005 |
|
||
| apsaaugt ar domām kā ar piepēm | ||
|
|
| Monday, May 9th, 2005 |
|
||
|
burkānus ar līkajiem galiem spraudām zemē. vecais až taisnāks kā burkāni ikurāt tikai vakarā apskaidrība ka nu nāca, ka burkāns nava kartupelis, ka burkāns nevairojas kā kanārijputniņš, kad šmajam uzlej apsavārdotu ūdeni. burkāns nav kolibri, kas pirāta koka kāju uztver až par sauli. trekns punkts. dzeltens košs laimes punkts. bērnu grāmatu atvērums debesu jumā.. |
||
|
|
| Thursday, March 3rd, 2005 |
|
||
|
pleķainiem sarkaniem aukstuma vaigiem sivēns uz palodzes žēli raud. kaimiņi až gānās par maniem biezajiem nesirmajiem matiem. tādā vecumā lūk neesot pieklājīgi. vajagot plānas sirmas pīckas un līku degunu. Andrejs ar ogli iesazīmē melniem pleķiem seju un rāpjās pār slieksni, izstieptu roku un vaid. cik nu spēks, aiz kājas ievelku virtuvē. kaimiņi ar acīm seko. par godu viņiem nātru tējas novāktas un sakarināti vasaras naktīs parkā salasītie kritušie sikspārņi. burkās kurkuļi. aiz kurkuļiem marinētas sēnes. dabonu no stūra mandolīnu uz dziedu kārtējo grieķu bērnu skaitām pantiņu, da i pie reizes matus purinu. skursteņā iezasavēlās žagata. leduspuķes logā iezīmē manu profilu. |
||
|
|
| Wednesday, March 2nd, 2005 |
|
||
|
aiz sliekshnja saozhu ko dzeltenu. izeju aaraa un gar aciim azh nogriezhas purenju lauks. staarkji driiz klaudzinaas uz kaiminju jumtiem. es kaapshu uz saveejaa un klaudzinaashu pretii. kalendaars ka giljotiina katrai dienai nogriezh pa kalendaara lapai. azh skumji sametaas - cilveeka dziive ir viena vieniiga gaidiishana. |
||
|
|
| Monday, November 15th, 2004 |
|
||
|
gandrīz ar mandolīnu mušas sāku sist. rudins tumšums nav gana labs manām acīm. debesmannā vēl uztur vasaras gaisu manā vēderā. ikurāt kā meža zemeņu pļava, kurai tikko pāri staigājis govju bars un ganu zēns basām kājām. antonovkas un baloži. antonovkas až kā tautu sadraudzības āboli. baložus uz stāvot trīs soļus no sliekšņa vari izvēlēties, vai uz pleca guldzinām jebšu pildītus ar plūmēm un medainām kājiņām. no abiem vēdera izeja nemainās. |
||
|
|
| Saturday, September 11th, 2004 |
|
||||
|
kad biju jaunāka, ak kur gan tie gadi... biju tāda ballīšu karaliene, ka tik turies. čarlstonu dejoju pa galdiem veikli izlaipojot starp absinta pudelēm un glāzēm, kādam nejaucenim veiklā spērienā ielaižot šķīvi ar sieru sejā. gulēju uz klavierēm savā baltajā garajā kleitā, muguru izliekusi no trīsām, kas pārņem mūzikai virzoties no pianista pirkstiem caur taustiņiem uz maniem maņu orgāniem. spēcīkāgs akords draudēja salauzt manu sidi un ribas. elegance un kaisle no vīriešu skatieniem. basām kājām pa bruģi izdejot ceļu līdz mājām. smiekliem pieskandinājām klusās ielas. kāds reiz až pat ūdeni uzgāza uz galvas. manai babetei nikas i nenotika, jo taisni i spīdīgi man tie matiņi bija. ( .. ) |
||||
|
|
|
||
|
aizbraucošu vilciena riteņu ripoņai ir gan sāpju gan laimes sajūta. sāpes - kā uz sibīriju aizvesto cilvēku nopūtām, klusajām raudām un skaļiem sāpju kliedzieniem... laimes - laikā izlekts no vilciena, lai paliktu kopā ar mīļoto, ģimeni un sevi... man ir bijuši abas riteņu sajūtas un vēl daudzas citas sirdī glabājamas. až sirds sāka lēkāt pa krūtežu aiz sajūtu bagātības. |
||
|
|
| Saturday, July 24th, 2004 |
|
||
| vāru ziepes. nez vai sanāks. gribās uzpūst ziepju burbuļus. tad jau bez ziepēm nu nekā. | ||
|
|
| Tuesday, June 8th, 2004 |
|
||
|
lietus. Andrejs stāv logam vienā pusē - iekšā. es ārā. piespieduši degunus pie loga. mani ilgviļņotie mati slapjās sprogās. paņemu slotu un uzlienu uz jumta. kaimiņiem par biedu vicinu viņu pa gaisu un skaļi ūjinu. tad pieklusinātā balsī skaitu kādu grieķu bērnu skaitāmpantiņu. visa sāls ir manā izteiksmē, intonācijā un mīmikā. kaimiņi domā ka buros. izsauca pagastveci. ievedu šamo istabā. Andrejam patīk lietus un viņš tā arī nekustīgi stāv lūkojoties pa logu. visi domā, ka šamais noburts. apsasēdāmies ar pagastveci, iemalkojām liķierīti. pasmējāmies par jaunībs laikiem. kad abi dubļos kopā ar cūkām vārtījāmies. ārā jau visi vāles vicina un kliedz "raganu uz sārta!" pagastvecis iziet un saka "rāmi tauta!" |
||
|
|
| Tuesday, June 1st, 2004 |
|
||
| Andrejs palīdz kaimiņiem kapu rakt. iešu ka nu maijpuķītēs pavārtīties. pievilkšu pilnas plaušas reibinošā gaisa. bail, ka tik neiziet kā Matildei, kas šitā vārtoties uzripoja uz mīnas un uzgāja gaisā. un tā kā atrada pārāk daudz cilvēka daļu, laikam jau ka šamā nebija viena. tā kā vietējie puiši pēc pārskaitīšanas netrūka, tad jau až būs bijis kāds zaldātiņš. vai ta mazums viņi apkārt vazājās. nu jā, tas bija sen. bet vai ta mazums mīnas un granātas apkārt mētājās. | ||
|
|
|
||
| skumji. šodien pīpoju cigaretes ne savu pīpi. ar pīpi grūtāk aizkaros caurumus dedzināt. | ||
|
|
| Wednesday, May 26th, 2004 |
|
||
|
Andrjs uz lieveņa nosēdies spēlē mandolīnu un klusītēm dzied. nu jau ir iemācījies spēlēt. pat skaisti sanāk. tā kaimini saka. man jau patika no sākuma. nu, ja es jau uz vi.ņu citām acīm skatos, citam ausīm klausos. drīzak visu to daru ar sirdi. až, asara pašai no aikustinājuma nobira. es mēģinu cept pankūkas. nu šodien nikādi nisanāk. prātā rokas, kas spēlē mandolīnu. iedomājos kā viņas kustās un tādā pašā kustībā uz pannas leju pankūku mīklu. tiek gan pannai, gan plītij. laikam jau vakarā būs jābrauc uz pilsētu beidzot paēst. no manis pašlaik nekāds gatavotājs. |
||
|
|
| Friday, April 30th, 2004 |
|
||||
|
jubilejs! ha! sakarinājām ar Andreju mušpapīrus un nu saķērušies rokās gaidām, ka svētku rotājumi paši ķersies klāt un zumot ielīksmos mūsu ausis. pīrāgs piedega. žēl bija ārā mest. nolikām kaimiņiem pie durvīm. šie až no priekiem nezināja kur šamo likt. nolika miskastē. |
||||
|
|
| Monday, April 19th, 2004 |
|
||
|
kāju īkšķi kā krampji. ķerās un tinās ap Andreja kāju pirkstiem. veci kauli. nav tās veiklības. sāp. až patīkami sāp. jāpriecājās ka varu just savus pirkstus. vecā Kaža vecajos labajos laikos (viņai labajos) apsaldējusi Sibīrijas mežus brienot, kad pakaļ puišiem pati skrēja. bridusi pa sniegiem. apkārt vilki acis zibinājuši un gaudojuši kā negudri. a šamajai vāle rokā un tik slāj uz priekšu. puiši ar vodku sadzirdījuši, šī až dzīvīgumu atguvusi i vēl visu nakti nodancojusi. kleini gan, bet puiši jau arī acis aizlējuši un tad jau vizbulītes gar acīm zied. toties pēc tam Kažai i pirksti apsaluši i dēls piedzima. ha! varena pastaiga ar vāli! |
||
|
|
| Tuesday, April 6th, 2004 |
|
||||
| vārīju "plovu", t.i kad katlā ir bardaks ne ēdiens. a ko darīt? pavasaris galvā. Andrejs sagrāba mauriņu viļņainos rakstos. trīs stundas kūtī no vistām olas spiedām. a darīt ta nav ko. bēziem sulas ar varītēm neizspiedīsi, a no vistas olas gan. | ||||
|
|
| Sunday, March 28th, 2004 |
|
||||
| kamēr pasaule klusē, es uzbūru sniegpulkstenīšus dārzā. | ||||
|
|
| Wednesday, February 4th, 2004 |
|
||
|
rīta buča, ledū iesaldēta roze, milzīgs mīļš apskāviens. dzīve šorīt ir TIK skaista. kā mans mīļotais teica - skaistai nēsātājai skaists vārds. až apraudājos. |
||
|
|
| Monday, February 2nd, 2004 |
|
||||
|
nu jau pāris dienas trennējos spēlēt mandolīnu. cik tad var spēlēt uz nerviem (khe khe). njā un laikam pagaidām Andrejam tas ne īpaši patīk, bet viņš ciešās nākotnes vārdā. būs vien jāiet atstiept kājas uz mūrīša. nu jā ne jau tā atstiept. atceros reiz Aldone kad šamajai bija tā ap 16 (pati saka ka 18, bet es taču māku rēķināt), zirgu stallī mācījās bučoties ar veco atraitni Gāganu Jāni. tā bučojās, ka i vecais toč kājas atstiepa. vecajam až laikam nekas tāds nebija sapņos rādījies, ka vecumā kāda pate kritīs ap krāgu un mutēsies. un Andrejs man labs. no pilsētas glaunā veikala atveda ķiršu tabaku. dūmam uzreiz cits smeķis. jāpietaupa svinīgākiem brīžiem, vai arī pēc "masāžiņām". Andrejs jau man tāds žiperīgs puika. nu vot aizpļāpājos . mandolīna ta jāuzspēlē. pavasarī až varēšu zem logiem serenādes mandolīnas pavadījumā skandalēt. un mans vecīts pa logu lūkosies un sniegs man čarkiņu konjaka un paša uztītu ķiršu tabaku... |
||||
|
|
| Wednesday, January 28th, 2004 |
|
||||
|
nu vot, Andrejam nu jau labāk. gudrie dakteri sadakterējuši. būtu ļāvies man nebūtu šīs mokas i viņam i man. sasazvanījāmies. dzirdot viņa balsi klausulē gribējās viņui samīļot un iedot buljoniņu padzerties. sajūta tāda , ka višš ir bijis karā un nu no hospitāļa uzgrieztu ripu man. un kad es iedomājos tās māsiņas... vai mazums atgadījumu bijuši. Veriņa griež dusmās zobus. bet nu niko. pazamuldējāmies, pajokojām, paķērām viens otru uz zoba. nu man i jautrs prāts. biju dulnumā aizskrējusi uz klibā Pētera māju. ielavījos kūtī un nozagu trīs skaistakās zosis. godīgi, lai neklaigā aizlīmēju ar līmlenti knābjus. i nemaz nevajadzēja ar galvām pret aizgaldu klapēt, lai pieklusina rīkles. atsteberēju majās un sasēju visas ar kakliem kopā, atlīmēju knābjus un uzvilku karoga mastā. nu i jjautrības labad vēl sāku sniegu pagalmā šķūrēt.. uh ku labi... |
||||
|
|
| Tuesday, January 27th, 2004 |
|
||
|
nu vot vecīts prom pilsētā pie ārstiem. iekaisums. nu... tas pats. tā nu es tagad sēžu viena pati klusā istabā apķērusi čaiņiku uz kura mūsu kopā darinātais sildītājs. šķībs un greizs, jo dauzoties šūts. mīlestības pilns. aiz mājas akmeņu krāvums. pa virsu dzelži un stieples. Andrejs sakrāva, lai būtu pavasarī vieglāk visu satīrīt. i pārvelku rokas pār dzelžiem. i sagriežu rokas. asinis mēģina atdzīvināt rūsu... varbūt mani noliks viņām blakus palātā, ja dabūšu iekaisumu. i jūtos kā tāds skumstošais gulbis, kam draugs... bail šādus vārdus izrunāt šādā vecumā.... |
||
|
|
| Saturday, January 17th, 2004 |
|
||||
| nu mans vecīts laikam būs sev mežā aiz eglītes ejot skabargu kaut kur ievilcis. staigā šķībs un greizs. neļauj arī man savas dziedinošās rokas pielikt. | ||||
|
|
| Thursday, January 15th, 2004 |
|
||||
| sniegs mežā burvīgs. vakara krēslā ar Andreju izgājām kājas izlocīt. līdzi bija grozs ar paštaisītiem un veikalā pirktiem labumiem, bet tiem meža zvēriem jau šiltes nerādīsim. atradām vienu tādu varen kuplu egli. až bezspēkā atkritām un atspiedām savas slapjās muguras (šoreiz no grūtās steberēšanas pa kupenām, ne no meņģēšanās) pret zaraino stumbru. kad jau varējām pagaudot meža vilkiem līdzi, tad vilkām no salmiem pīto sedziņu no groza ārā un klājām "galdu". iepriekš bijām abi pa virtuvi paņēmušies. labs jau man tas Andrejs. i kapiju no rīta pienes, i virtuvē šiverē, i uz mīlēšanos traks, i mājas soli apdara. salikām uz "galda" pīrāgus, maizītes, i balzāmiņš tā nejauši bij līdzi paņēmies, i kak raz 2 glāzītes. sakarinājām egles zaros salmu saulītes, puzurus un čiekurus. až sirds aptecējās kā tas saulrietā izskatījās. iededzinājām sveces visapkārt un blenzām viens ptram acīs kā tādi divi tīņi. mīlestība laikam tā saucās. sajutu tur mežā kā sirds trīcēja. kā es bez viņa tik ilgi nodzīvoju? nē, nu traks. līdz ko šitā padomāju, tā Andrejs man to pašu saka. sadzērām laimei unsaticībai balzāmiņu. sabučājāmies. i pustumsā viens otru atstutējot vilkām stīvi nosalušos kauliņus uz siltajām mājām. pa ceļam vāvere zara galā sēžot man pa pakausi ar čiekuru iemeta. | ||||
|
|
| Friday, December 26th, 2003 |
|
||
| nē nu tas Andrejs ir viens traks vīrišķis. kā toreiz atnāca pie manis paskastīti labot tā jau salabojis vai pusmāju i manu sirdi arī. vecais galīgi kā prātu izkūkojis bij saklājis galdu. i pats kāpostus izštovējis. man jau labāk kas cits uz kārā zoba prasās, bet lai jau. i rozes nopircis, i torti ( uz pilsētu bijis). ēdam. ņemu glāzi šampānieša, a tur gredzens. (hameleonus laikam pārskatījies, bet lai jau, man jau patīk) izrādās es šamajam dikti jau patīkot un nu gribot kauliņus kopā mest. pēc pirmās smieklu stundas aprunājāmies un nu piekritu. jēziņ, kas padarīts, padarīts ;) | ||
|
|
| Saturday, December 6th, 2003 |
|
||||||
|
vecums nāk viens. miegs nenāk. ak jā, ieliku šodien ilgviļņus. nu ne jau to aitasgalvu, bet tādas dabīgas lokas. atkal gar spieģēli vien. gar spieģēli vien. |
||||||
|
|
| Thursday, December 4th, 2003 |
|
||||
|
nu i traks vīrišķis! atnāca skaistais kaimiņu Andrejs. sak, nu palīgs klāt. sataisa man to paskastīti. aicinu uz kapiju. šis it kā minstinās, it kā nē. nedomāja, ka es tik drosmīga. nu ja neesmu jau vairs jauna meiča. izklājusi savus mežģīņu galdautus un sedziņas. cepumi kārdinoši smaržo. nu pilnīgi pēc mīļuma prasās. uzvāru kapiju. dzeram. jokus plēšam. šim acis vien zib uz mani. izvilku konjaciņu. nu jau abiem valodas raisās, ka apturēt nevar. šis lien mutēties. es jau kā kautrīgs sievišķis no sākuma liedzos, tad jau pats pielipis pie kakla, ka Andrejam vai elpa zūd. nezinu kas un kā, bet vakar pamodos un skatos - kails vīrišķis man blakus. i es pats kails. jēziņ!!!!! i nekā ņepripomņu... Andrejs pamostās i saka, vai nevēlos atkārtot? māju tik ar galvu. šis kā metās man virsū i muguru sarāva krampī. iedomājies, te jauns puika... labi, ka es šo to pieprotu i no masāžas i no zālītēm... vecais vesels i pameņģējāmies, ka šodien tik izskrēju ārā pa rasu pabradāties. uhh!!! kas tik pasaulē nedarās. tagad i kalnus gāzt. tik nav neviena, ko gāzt ... |
||||
|
|
| Saturday, November 29th, 2003 |
|
||||
|
šodien kārtējā saiešanās pie ciema veikala. kā reiz apsēju savu jauno lakatiņu. tas man tās acis izceļ. saknaibīju vaigus, lai jau jūt to dzirksti, kas manī. visi it kā ejam iepirkties. nē nu to jau arī, bet galvenais jau atrādīties un paklačoties. es gan tamdēļ lai ciema večiem būtu uz ko acis pamielot. smuka jau. šorīt pusstundu gorījos ap spieģēli. nu daļēji jau arī tāpēc, ka patīku sev, bet īstenībā man viņš tāds apsūbējis. mantojums. no vecvecmammas. kaut kādas tur sudraba naglas gar sāniem. kādreiz domājām, ja bada laikos vajadzēs, izrausim, pārdosim un iedzīsim koka tapiņas. bet nu mūsu dzimtas meičas bija krāšņas un ar "kungiem" pa labam "sarunājām". man jau nu ļoti labi tas padevās. nu tā, aizeju es tāda glauna. večiem acis mirdz. stalta, ne jau kā kaimiņu Marta ar štociņu pieklibo, salīkusi. kad šī smaida i gludos protēzes zobus nevar redzēt. nu es tā cēli nogāju gar afišas dēli. kas nu tur govis pārdod, kas sievu, es jau uz to sarīkojumu lapām vien tik blenžu. te klāt Andrejs. šis pie mums ciemā nu jau pusgadu dzīvo. nu jau apošņājies un zin kas un kā. saka, ka ievērojis, ka paskastīte tāda šķība man, vai nevajagot kāda vīrieša (šajā gadījumā - viņa) roka? es atsmeju, ka roku pie paskastītes nevajag, pietiek ar plāksnīti ar manu vārdu. šis smej man līdz, ka man esot asa mēle. paķircināju. nu jau vaigi dega bez knaibīšanas. tā nu izrādās šim kā reiz rīt neesot ko darīt, varot palīdzet. grūti jau tik izskatīgam sievišķim kā man vienam dzīvot. sasārtusi iegāju veikalā. kaimiņienes šķību aci nolūrēja. kā parasti visi izskatīgie - manējie. šis tā lūrēja, ko pirkšu, ka gandrīz kapiju nenopirku. rīt vajadzēs pacienāt. kumelīšu tēju gan jau būs mājās atdzēries. lai jau redz cik es smalka. sacepšu cepumiņus... satraukumā pirksti trīc, būs vien jāiet kas jāpadara, lai nomierinātos.. |
||||
|
|
| Friday, November 28th, 2003 |
|
||||
šī bilde ir saglabājusies no maniem jaunības laikiem starp citu, esmu reģistrējusies žurnālā ar to pašu skaitli, kāds ir manas mātes dzimšanas gads |
||||
|
|
|
||||||
| jasadabū tabaks pīpei, tad varēs sākt ļurināt | ||||||
|
|