Tad tomēr līs vai nelīs? Nekādi nav iespējams noprast pēc tiem pāris zilpelēkajiem mākoņiem aiz manas darbavietas loga. Skatāmies ar kolēģi un gaidām, kas nu būs. Ha, skats paveras tieši uz Saules ielu. Tagad varbūt tas šķiet pašsaprotami, bet tajos drūmajos ziemas, rudens un pavasara mēnešos nebūt tas tā nelikās. Tad viss bija pelēks - debesis, ainava aiz loga, peļķes, sausais asfalts un cilvēku sejas uz ielas, kantorī, spogulī.
Bija, un labi ka vairs nav. Vismaz līdz rudenim.