venla
Recent Entries
10/21/08 09:54 am - Vakar
par sevi dzirdēju viedokli, ka esot mātišķa un gādīga. Vai tiešām?9/29/08 04:22 pm - Druva - "Draudzība"
Kādreiz man likās, ka maršruta galapunktā "Draudzība" tik pazīstamās sejas vienmēr tur būs un sagaidīs mani. Bet tagad pietura stāv tukša. Gan gala, gan sākumstacijā...9/25/08 11:47 am - Šodien
Trotuārs pēc trotuāra. Jau nedēļas 3 es strādāju pie un ap trotuāriem, drīz būšu speciāliste šajā jautājumā. Nu, es vismaz tā ceru.Mājās vakar sākām ar Andreju beidzot līmēt tapetes ap logiem un atklājām, ka ar tiem atgriezumiem tur nemaz nepietiks.
Vakarā iešu sportot. Beidzot! No sēdēšanas jau dibens sāp. It kā nopirka mums jaunus, ērtus krēslus, bet man nu viņi nepavisam netīk.
Laikapstākļi ir pavisam forši, rudenīgi.
9/24/08 11:39 am - Tikai ne to!
Vakar līdz pat 23.00 nosēdēju darbā. It kā vajadzēja, it kā nevajadzēja to darīt. Taču man tas sagādāja pat zināmu kaifa devu. Vai tas ir kaut kas līdzīgs darbaholiķa sajūtām?Nezinu, cikos īsti iegāju gulēt, taču mājās paspēju vēl padarīt milzum daudz darbu pirms devos pie miega, arī aizmigt nevarēju, un tas bija par iemeslu beidzot padomāt, paanalizēt savas domas bez apkārtējiem trokšņiem un dienas darbiem, kas paralēli maisās pa galvu. Un - ak šausmas! - es sapratu, ka arī es esmu kļuvusi par vienu no tiem nozombētajiem darba ļaužiem, kam neatliek nekad laika sev. Pabūt meditācijā ar sevi, apcerēt vecos laikus un pasapņot par nākotni, nedarīt neko; bet tajā pašā laikā tikt galā ar savām domām. Man nav bijis laika šādām nodarbēm kādu gadu pusotru, ja ne pat vairāk! Un ko tad es vēl brīnos, ka it kā viss man ir, bet laimīga tā īsti nejūtos. Jo vai tad man ir bijis laika saprast, ka tās lietas, kas tagad man ir, patiesi nepieciešamas, lai es būtu laimīga. Varbūt mana laime slēpjas citās lietas, bet kādās - nezinu -, jo nav bijis laika par to domāt. Galvā viens liels haoss, notikumi seko viens aiz otra tik raiti, ka nav starp tiem paužu, lai ievilktu elpu un noskaņotos nākamajam.
Jāpievēršas vairāk sev, jāieklausās, ko es patiesi gribu. Un tad arī es būšu laimīga. Pat ja neko neiegūšu, bet no tā vien, ka spēju atlicināt laiku sev. Pat ja šķiet, ka laika tam nekad neatliek.
9/1/08 11:45 am - 1. septembris
Nu un tad, ka šodien 1. septembris? Būs arī otrais, ceturtais un arī trīsdesmitais. Nebūt šī diena nav savādāka kā vakardiena.Jā, lūk, tā nu ir, kad nav jāiet vairs skolā. Vismaz ne vidusskolā.
No otras puses - tas it kā nemanot atgādina, ka klāt jau rudens. Rudens depresijai vēl pa agru, taču domas jau kļūst apcerīgākas, sāku jau atskatīties uz lēnām aizejošo 2008. gadu. Un vasaru. Un tam visam taču nav nekādas jēgas, sasodīts! Lai gan iegrimt kārtīgā apcerē tik sen nav sanācis! Neticami, ka laika neatliek pat kam tādam, kam kādreiz veltīju lielu daļu no sava brīvā laika. Tagad vairs tikai visvisādi lielāki un mazāki pienākumi, bet lielākoties jau darbs un arī skola paņem visu manu laiku un domas, enerģiju.
8/29/08 08:46 am - Par līdzjūtību
Nav man tevis žēl. Es vienkārši priecājos, ka man tā nav.8/22/08 11:30 am - Iz vecas vēstules draugiem.lv
Viņš joprojām ir idiots. Jā, bet tas jau nav nekas jauns. Atsūta kaut kādu bezsakaru, bet, kad es šo nosaucu pēc tam par idiņu, šis man piedāvā par brīvu visādus labumus. Nesagaidījis vēl manu atbildi, atsūta vēl kādu bezsakaru un beigās pasūta mani dirst. Es šo atkal nokristīju par idiņu, a viņš laikam domā, ka tas ir kompliments!Kur tie vīrieši tādi stulbeņi gadās??? :D
excited8/19/08 11:38 am
Šonakt sapņoju, ka pie manas mājas nogāžas lidmašīna un ka no gaisa birst nāvējoši stikla gabali, no kuriem mēs visi slēpāmies.Viss, vairs neskatīšos pirms gulētiešanas ziņas!
8/12/08 03:34 pm - Kad negribas neko
Kādreiz es no tā ļoti baidījos. Toreiz es domāju par to ar lielām šausmām, es to negribēju! Tagad šķiet, ka es baidījos no tā, ka patiesībā varētu to gribēt. Baidījos gribēt.8/2/08 10:41 pm - Bjork - Declare Independence
Šodien bija jāiet balsot, bet neaizgāju, jo pasei beidzies derīguma termiņs. PAR8/1/08 06:22 pm - Interesanti..
Intereses ir atkarīgas no cilvēka vajadzībām un mainās tām līdzi, pielāgojas. Iespējams, nevienam nemaz arī nebūtu īstas intereses par kaut ko, ja nebūtu šīs vajadzības, vai varbūt vajadzību PĒC tām; varētu dzīvot tāpat. Bet vajadzība spiež, dzen uz priekšu izrādīt par tām interesi. :)7/29/08 11:51 am
Pēc aizvadītās nedēļas nogales pasākuma ar devīzi "Kopā lopā", drūmi spriežu par to, vai tad tiešām es jau būtu palikusi veca, taču mani pasākums nez kāpēc garlaikoja. Pat ne garlaikoja - negribējās līst ārā no telts un kaut ko darīt, bet gan palikt guļam, lai gan tā nu ir lieta, ko var darīt arī pēc tam mājās. Patiesi, kāpēc tā? Kur viss jaunības entuziasms un pohujisms par kārtējo negulēto nakti? Vienalga - nākamajā dienā ir darbs vai nav. Kur vēlme pielieties un kaut-kur-turpat-vienalga-kur atlūzt?Tā kā jāaizbrauc uz vēl kādu festu šovasar pārbaudīt, vai tā vaina manī, vai varbūt pasākumā.
Vasara, vasara, kam tu tā steidzies, neesmu pat vēl īsti apradusi ar domu, ka ārā beidzot ir silts un jauks laiciņš, kad jau, raugi, klāt atkal septembra lietavas un dubļi būs. Mūsu kaķis arī paaudzies ne pa jokam, man jau sāk šķist, ka nu tam radījumam tā kā pietiks augt:D
Pusdienas laiks, un vēders tukšs.
Coldplay - Lost!
hungry7/5/08 03:23 pm
Lai gan vasara jau teju pusē, neticami siltais un patīkamais laiks liek domāt, ka nu tikai ir sākusies. Beidzot!Šodien piedzīvoju diezgan nepatīkamu starpgadījumu veikalā, nobiedēju savu sencīti ne pa jokam, un sevi arī. Proti - man palika slikti, iespējams - no karstuma, iespējams - no asinspiediena straujajām maiņām, kā rezultātā es gandrīz noģību turpat veikalā. Gar acīm sametās melns un "čau" bija Labi, ka nebiju viena, citādi toč izrubītos pavisam.
Ak Dievs, kas tāds sen nebija gadījies!
7/3/08 02:47 pm
Tad tomēr līs vai nelīs? Nekādi nav iespējams noprast pēc tiem pāris zilpelēkajiem mākoņiem aiz manas darbavietas loga. Skatāmies ar kolēģi un gaidām, kas nu būs. Ha, skats paveras tieši uz Saules ielu. Tagad varbūt tas šķiet pašsaprotami, bet tajos drūmajos ziemas, rudens un pavasara mēnešos nebūt tas tā nelikās. Tad viss bija pelēks - debesis, ainava aiz loga, peļķes, sausais asfalts un cilvēku sejas uz ielas, kantorī, spogulī.Bija, un labi ka vairs nav. Vismaz līdz rudenim.
7/2/08 11:25 pm
Kaut kā šovakar, lēni dūmojot cigareti un ēdot cienasta šokolādi, atpūšoties pēc nogurdinošās darba dienas, mūsu sarunas noveda pie vidažādākajām tēmām un kā nekā, aizrunājoties par cilvēku atšķirīgajiem psiholoģiskajiem tipiem un cilvēka "nolasīšanu" pēc žestiem un izturēšanās, aizgāja runa arī par tā saukto homoseksualitātes skalu. Kaiza, ja nemaldos. Šajā skalā cilvēki tiek izteikti skalā no 1-7, kur 0 apzīmē absolūtu "normālību" jeb 100% heteroseksuālu orientāciju, bet 7 - 100% homoseksuālu orientāciju. Kas interesanti - no 1-3 iedalās 75% cilvēku, pārējās attiecīgi pa 5%. Taču gan skalā pie 1, gan pie 2, ir absolūti vienāds sadalījums - 25%. 3 - 10% jeb biseksuāļi.Tā nu lūk, uzdūros kādam testam, izpildīju, un rezultātā esmu 50 % biseksuāla.
Tagad pēc rezultātu uzzināšanas domīgi dzeru džina glāzi un smēķēju.
P.S Manam draugam rezultāts sakrita ar manējo...
thoughtfulPowered by Sviesta Ciba